Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/dzerieni/alusalutins/

Alus...alutiņš

  • Alus ir viens no retajiem dzērieniem, kas lepojas ar četrām vissvarīgākajām dzērienu īpašībām:
    • atspirdzinošs,
    • veldzējošs,
    • garšīgs,
    • baudviela (viegli reibinošs).
  • Popularitātes ziņā tas apsteidz gan pienu, gan kafiju, gan jebkurus citus dzērienus. Vienīgi tēja un ūdens popularitātes ziņā apsteidz šo unikālo dzērienu, kurš nu jau labu laiku ir īpaši cienīts arī Latvijā. Un pašsaportami, ka alus patēriņš mūsu valstī ar katru gadu palielinās. Tomēr līdz citu eiropas valstu līmeni vēl jāgaida. Vai tas nozīmē, ka pasaulē un arī Latvijā cilvēki cenšas izdzert pēc iespējas vairāk alus tādejādi radot iespaidu, ka visa nācija “nodzeras”? Viss ir nedaudz savādāk. Palielinoties alus un dabīgo vīnu izdzertajam apjomam, samazinās stipro spirtoto dzērienu izdzertais apjoms.
  • Galvenās alus sastāvdaļas ir iesals, apiņi, ūdens un raugs. Tātad, ja gribam uzzināt no kā dara alu atliek atcerēties augstāk minēto definīciju. Pie tam, šeit nav vietas nekādiem aizvietotājiem, kā to praktizē ar citiem dzērieniem un pārtikas rūpniecībā. Kā “senči” teikuši, tā jābūt! Tā protams ir liela māka brūvēt labu alu un ļoti svarīgi ir pareizi sagatavot arī pašas izejvielas, sākot ar miežu audzēšanu no kā gatavo iesalu un beidzot ar ūdeni no kura sastāvā esošjiem sāļiem un minerāliem ir atkarīgs kādu “miestiņu” dzersim.
  • Alus gatavošanas procedūra notiek šādi:
    • tiek sagatavots iesals (graudu tīrīšana, mazgāšana, mērcēšana, diedzēšana, kaltēšana un dīgļsaknīšu atdalīšana). Iesalu attīra un samaļ speciālās iesala dzirnavās.
    • Iejavas gatavošana – pamatuzdevums ir pārvērst iesalā esošās vielas, ūdenī šķīstošās vielās un panākt ekstraktvielu pāreju misā. Pēc tam misu filtrē, tādejādi atdalot misu no iesala nešķīstoša sastāva (drabiņām). Seko misas vārīšana. Pievieno apiņus un iegūst fermentus nesaturošu alus misu, kuru raudzē līdz tā pārvēršas alū. Raudzēšanu vistiešāk var saukt par īsto alus gatavošanu. To veic īpašos raudzēšanas traukos. Rūgšanas laikā alū rodas alkohols un alus piesātinās ar ogļskābo gāzi.
    • Procesam noslēdzoties ir iegūts jaunalus, jeb negatavs alus. Pēcāk alus tiek pāraudzēts, jeb nogatavināts un tad arī filtrēts un stabilizēts.
  • Alum, kā jau nopietnam dzērienam, ir arī savs iedalījums.
    • Alus lietotāji sākotnēji uzmanību pievērš tam vai alus ir gaišais vai tumšais. Šim dalījumam par pamatu kalpo tas no kāda iesala gatavots alus. Gaišais gatavots no Pilzenes tipa iesala, bet tumšais no krāsu vai karameļiesala. Savukārt pasaulē alu iedalā pēc blīvuma (ekstraktvielu daudzums misā). Lietotāji blīvumu dēvē arī par alus stiprumu, tomēr tas nav alkohola daudzums tajā, lai arī nereti alum ar augstāku blīvumu atbilst arī lielāks alkohola saturs. Viss atkarīgs no alus receptes un ražošanas tehnoloģijas.
    • Alu klasificē arī pēc alkohola satura tājā. Piemēram- alus ar alkohola daudzumu līdz 3,5 tilp.% tiek saukts par vieglu, bet līdz 7 tilp.% par stipru.
    • Pēc kvalitatīvajiem rādītājiem alus iedalās parastajā (plaša patēriņa), pirmās sķiras, augstākā labuma, augstākās klases u.t.t.
    • Pēc tehnoloģiskā procesa alu iedala klasiskajā, filtrētajā, nefiltrētajā alū ar raugu un pasterizētajā.
    • Ir arī dažādi speciālie ali, kur ražošanas procesā tiek izmantots kāds īpašs raugs vai kāda cita speciāla sastāvdaļa. Tā rodas piemēram, rūgtais alus, baltalus u.c.

Līdzīgi raksti:

Komentāri

Nav komentāru

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS