Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/edieni/austriesu-jeb-vines-virtuve/

Austriešu jeb Vīnes virtuve

„Vienkārši neticami, ka tik lielos daudzumos uz pilsētu ir jāved pārtika un dzērieni...”
Tā 15. gs par Vīni rakstīja Silvio Likkdomini. Jau tajos laikos un arī tagad - ēdieni un dzērieni ieņem lielu nozīmi Vīnes iedzīvotāju ikdienā.
Tā ir vienīga virtuve pasaulē, kura nosaukta pat godu pilsētai – Vīnes virtuve. Tūkstošgadu pastāvēšanas laikā Austrijas teritorijā ir dzīvojušas dažādas nācijas un tas ir ļoti ietekmējis virtuvi. Ļoti daudzi ēdieni ir sākuši savas uzvaras gaitas pa pasauli, tieši no Vīnes, kaut gan viena daļa nav cēlusies no turienes. Piemēram: populārā Vīnes šnicele – liels, plāns, ceptas cūkgaļas vai liellopa gaļas kumoss – saskatāmas līdzības ar milāniešu eskalopu. Gulašs, kas cēlies no  Ungārijas, bet pieliekot klāt alus kausus, tas ir jau tradicionāls vīniešu brokastu ēdiens, īpaši labs tiem, kam bijusi gara nakts. Knēdeļi, frikadeles ar maltas gaļas vai speķa pildījumu liecina par Čehiju. Neaizstājams ēdiens ir liellopa gaļa, kas sautēta dažādos veidos un to iesaka nobaudīt katram.

Par saldajiem ēdieniem

Vīnes virtuve piedāvā ļoti bagātīgu saldo ēdienu klāstu – desertu, kūciņas, pudiņi, ļoti daudz dažādu miltu izstrādājumu. No Slovākijas ir cēlušās slavenās Biezpiena ruletes jeb strūdele, kuru pasniedz siltu ar vaniļas mērci. Bet par strūdelēm nedaudz vēlāk. Būtisku vietu ieņem saldie miltu ēdieni. Jābūt īsteni labam konditoram, lai no parastiem miltiem izveidotu tādu gardumu, ka to ieraugot pat visizlepušākajam gardēdim, būtu pilna mute ar siekalām, runa iet tieši par ābolu strūdeli, imperatora omleti, zalcburgas pudiņu, pankūkām. Protams, bez konkurences saldumu vidū ieņem vietu Zaher torte jeb šokolādes torte, kas pirmo un liktenīgo reizi tika celta galdā 1832. gadā un radīja to Frans Zahers. Zaher torte ir īpaša ar to, ka tai ir šokolādes glazūra un zem tās aprikožu marmelādes kārtiņa, arī aprikožu marmelāde tika pirmo reizi laista gaismā ar Franča rokām. Tortes recepte nekad nav bijusi noslēpums, to publicēja jau tai pat gadā, bet netika tas izdarīts pilnībā, jo kurš gan grib savus īpašos knifiņus atklāt. Tāpēc īstenā tortes recepte ir noslēpums, bet varu galvot, ka jebkurai saimniecei Austrijā ir sava Zaher tortes recepte.

Par zivīm

Toties zivis nav populāras, jo īpaši jūras, tas saistīts ar to, ka tuvumā nav jūras. Bet upes karpa ir tradicionāla Ziemassvētku galda ēdiens.

Nedaudz par vēsturi

Atšķirībā no citām monarhijas valstīm, kur valdība noteica iedzīvotāju dzīvesveidu, ieviesa jaunus noteikumus, tradīcijas u.c., tad Austrijas virtuve attīstījās otrādāk. Daudzi ēdieni cēlās tieši no zemnieku galda, laika gaitā ēdieni pilnveidojās un tika celti imperatoru galdā.
Starp slavenajiem ēdieniem, nevar sastapt dārgas un ekskluzīvas delikates, jo delikateses nevar aizstāt, piemēram ceptu liellopa gaļas cepeti, kuru pat varēja atļauties zemnieki uzlikt svētku galdā, tāpat kā imperators. Par demokrātiju liecināja arī fakts, ka ne saimnieces no imperatora virtuves nesa mājās gūtās zināšanas un receptes, bet gan otrādi, tieši aristokrātiem interesēja tie ēdieni, kurus saimnieces gatavoja mājās. Piemēram kartupeļu gulašs, ar to agrāk nabagi mazināja bada sajūtu, bet laikam ejot un bagātinot tā garšu ar ķiplokiem un garšvielu buķeti, par kartupeļu gulašu ir sajūsmā pat īsteni gardēži.
Mūsdienās Austrijas virtuve ir vēl to nedaudzo valstu skaitā, kas pusdienu ēdienkarti nevar iedomāties bez pirmā ēdiena jeb zupas un otrajā ēdienā, kā jau nākas, liellopa vai cūkgaļas gabals. Kā garnīru un garšvielas klāt ēd fritētus sīpolu gredzenus.

Par dzērieniem

Vācieši lepojas ar alu, krievi ar degvīnu, angļi ar viskiju, cāļa tauta ar olu liķieri, bet austrieši, kopš neseniem laikiem ar vīnu. Valstī ir vīna darītavu novadi. Dunavas krastos darina rislingu, kas atšķiras no citiem vīniem ar maigu un svaigu augļu garšas buķeti. Netālu no Vīnes ir pilsēta, kurā raudzēja vīnu, jau 900 gadus atpakaļ un vīna darītavas skola tur skaitās viena no vecākajām Eiropā. Īpaši var izcelt vīnu Hoiriger. Pats plašākais vīna pagrabu tīkls skaitās Hadres, dzīvojamo māju tur ir mazāk nekā vīna pagrabu. Pulkautal ielejā pastāv tradīcija atvērt visus vīna pagrabus – publiskais apskatei pirmajā pirmdienā pēc Lieldienām.

Par strūdeli un ābolu strūdeles recepte

Senā Vīnes recepšu grāmatā par strūdeli teikts tā:
„Klasiskajai strūdeles receptē vajag izmantot parastu ūdeni un mīkla ir jāizstaipa ar maigām rokām tik plāni, lai caur to varētu lasīt mīlestības vēstules.”
Mūsdienās esam kļuvuši par daudz sadzīviski, mūsdienīgi, aizņemtāki, tāpēc bieži vien mīklas vietā ņemam saldēto kārtaino mīklu, liekam uz rūtaina dvieļa un izrullējam tik „plāni”, ka labi ja caur mīklu varam saskatīt rūtis.

Strūdeles mīkla ir ļoti pateicīga mīkla, jo nesatur raugu, līdz ar to viņa nekalst un ātri izcepas. No mīklas gatavo gan saldās strūdeles, gan sāļās. Populārākie saldie pildījumi - zemenes, rieksti, mandeles, rozīnes, āboli, biezpiens, plūmes. Sāļie - šampinjoni, spināti, sēnes, gaļa, reizēm aī zivs.

Ābolu strūdele

Mīklai:
     2 glāzes miltu
     50 g sviesta
     2 olas
     2 ĒK cukura
     ½ TK sāls
Pildījumam:
     600 g saldskābu ābolu
     2 ĒK cukura
     20 g sviesta
     ½ glāzes rīvmaizes
     ½ TK malta kanēļa vai garšvielas ābolu strūdelēm
Mīkla: olas, cukuru, sāli ar dakšiņu vai putojamo slotiņu sakuļ. Pievieno ¼ glāzes silta ūdens un maisa līdz cukurs un sāls izkusis. Miltus caur sietiņu izsijā uz galda, uztaisa iedobi, ieliek mīkstu sviestu, ielej olu maisījumu un mīca, līdz mīkla atlec no rokām. Mīklu saveļ bumbā, pārziež ar olīveļļu, ietin folijā un liek siltumā vai ietin segā uz 25 – 30 minūtēm.
Pa to laiku sagatavo pildījumu: ābolus nomizo, izgriež serdes, sagriež plānās šķēlītēs vai gabaliņos, pārkaisa cukuru, kanēli,  rīvmaizi un samaisa. Atstāj ābolus sacukuroties.
Uz galda izklāj auduma salveti vai dvielīti, izrullē mīklu, tad to izstaipa, līdz tā paliek tik plāna, kā cepamais papīrs, liek uz dvieļa. Pārziež ar izkausētu sviestu. 2/3 mīklas pārklāj ar ābolu pildījumu un vienu malu atstāj nedaudz brīvu, tad no otra gala sāk rullēt un sarullē ruleti. Cepamo pannu ieziež ar sviestu, liek virsū strūdeli ar savienojamu vietu uz leju. Pārziež ar sakultu olu vai sviestu un liek cepties sakarsētā cepeškrāsnī uz 25 – 30 minūtes 200 – 220*C.
Strūdeli nedaudz atdzesē, pārkaisa pūdercukuru, sagriež gabaliņos, liek uz šķīvjiem, uzlej vaniļas mērci un pasniedz. 

Austrijas novadā ir savas mīļākās un populārākās receptes, bet viena īpašība visiem ir kopīga – viss ir ļoti garšīgs un sātīgs.

Komentāri

Inga:
16.06.06 01:06:27

Miiliishi jums vispaar ir zinaams tas, ka shii aabolu struudele ir itaalju deserts??????????????????
agnese:
15.03.08 10:16:23

Nu tur nu tev gan nav taisniiba, pats vaards strudel jau ir nacis no austrijas, dzivoju jau 6 gadus Viinee un varu dorshi apgalvot ka tas ir austrieshu nacionalais deserts un ja kaads italis ir uztaisijis pakaldarinajumu nenozime ka var piesavinaties autortiesibas. Itali lai lepojas ar savu popularo Tiramisu, bet apfel, tofnen strudel un sacher kuuku atstaasim to izgudrotajiem, taa ka nevajag!
Strūdele:
28.11.09 23:48:32

Varbūt Inga domāja Itālijas Tiroli (Dienvidtiroli), kas nemaz nav Itālija? Tur viss ir vēl vairāk tirolisks nekā Autrijas puses Tirolē (cilvēku vārdi, pilsetu nosaukumi, uzraksti publiskās vietās un arī ēdiens). Ja šādi raugās, tad strūdele ir tikpat 'itāliska' kā 'itāļu' sportists Manfreds Melgs:)
Adele:
03.01.12 19:55:37

strūdele ir radusies Milānā, un Austrijā nokļuvusi pateicoties Habsburgu impērijai, un tam, ka Austrija un Itālija bija tās sastāvā
www.austria.org/cuisine

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS