Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/edieni/krasvielas-un-saldinataji-musu-uztura/

Krāsvielas un saldinātāji mūsu uzturā

Katrs, kura ģimenē aug bērni, par savu pienākumu uzskata pirms svētkiem nodrošināties ar pietiekamu daudzumu saldumu. Nereti mazajiem kārumi aizvieto ēdienreizes. Taču ne katram zināms, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu nr.86 16. punkts nosaka: pārtika, kas paredzēta zīdaiņiem (bērniem līdz gada vecumam) un maziem bērniem (no viena līdz trīs gadu vecumam), nedrīkst saturēt saldinātājus un krāsvielas. Palūkosimies, ko ikdienā ēdam un ko dodam pārtikā savām atvasītēm!

Cik daudzi no mums pievērš uzmanību informācijai uz pārtikas iesaiņojuma? Ja arī skatu uzmetam, īstas skaidrības nav, ko nozīmē daudzie kodi un apzīmējumi. Par to sarunā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uztura katedras docentu Viesturu Rozenbergu.

Konfektes ar krāsvielām

Veikalos nopērkama Ziemassvētku saldumu izlase. Produkta sastāvā minēti pārtikas krāsvielu kodi: E 100, E 104, E 110, 120, E 122, E 124, E 132, E 141, E 150d, E 160a. Šāda «buķete» vienkopus ir reti sastopama. Pēc MK noteikumiem, minētie saldumi bērnu uzturā būtu aizliedzami. Noteikumos gan nav minēta prasība par šo aizliegumu informēt pircējus, un ražotāji to, protams, izmanto. Likums pēc būtības netiek pārkāpts, taču produktus, kurus nedrīkst ēst bērni līdz trīs gadu vecumam, mazie «vico» pilniem vaigiem. Rodas pumpas, nieze, un vecākiem vien atliek brīnīties, no kā radusies alerģija.

Un vēl. Vai kaitīgās krāsvielas, kas gandrīz visas ir potenciāli alerģiskas, būtu pieļaujamas četrus un piecus gadus vecu bērnu uzturā? Pašlaik pasaulē tiek lemts par cukura esteru (E 473 un E 474) aizliegšanu. Savukārt pārtikas piedeva «konjac» (E 425), kas visplašāk tika izmantota konditorejas rūpniecībā, ES aizliegta tikai pirms dažiem gadiem, pamatojoties uz zinātnieku pētījumiem. Iedomājieties, cik bērnu izauguši, uzņemot uzturā piedevu, kas atzīta par kaitīgu pat pieaugušajiem.

Pasaulē ir noteikta piesārņojuma, pārtikas piedevu un dažādu atliekvielu maksimāli pieļaujamā koncentrācija pārtikas produktā. Tā balstīta uz mediķu izpētīto maksimāli pieļaujamo dienas devu, kuru rēķina uz cilvēka svara kilogramu. Pieauguša cilvēka! Bērni konfektes ēd salīdzinoši vairāk par pieaugušajiem. Tā kā viņi sver vidēji četras reizes mazāk par pieaugušo, bērna organisms saņem četras reizes lielāku toksisko devu. Austriešu zinātnieki sadarbībā ar savas Veselības un sieviešu lietu ministrijas ierēdņiem izpētījuši, ka daļai bērnu atsevišķu pārtikas piedevu toksiskā norma tiek pārsniegta pat sešas reizes. Kā tas iespējams? Piemēram, ja bērns katru dienu izdzer divus litrus limonādes, kuras sastāvā ir jau minētās krāsvielas, konservanti un citas pārtikas piedevas.

Kas ir veselīgs uzturs

Pēdējos gados sabiedrības uzmanība tiek maksimāli koncentrēta uz pareizu, veselīgu uzturu. Mūsu izpratnē veselīgs ēdiens nav trekns un satur šķiedrvielas. Esam aizmirsuši, ka pastāv ļoti kaitīgas pārtikas piedevas, pesticīdi un citas indīgas vielas, kas pasaulē tiek stingri reglamentētas. Tās pārtikā var nonākt no vides vai rasties pārstrādes procesos. Latvijā šo vielu daudzums pārtikā tiek vāji kontrolēts, jo lielākoties pārbaudošās institūcijas uzticas dažādiem sertifikātiem, atzinumiem utt. MK noteikumos nr.118 teikts, ka bērnu līdz trīs gadu vecumam pārtikā pesticīdi tiek ierobežoti līdz 0,01 miligramam uz vienu kilogramu pārtikas, bet atsevišķu pesticīdu klātbūtne aizliegta vispār. Bet lielākoties bērni ēd to pašu, ko pieaugušie.

Desa ar gaļas piedevu

Vācijā nesen veikts pētījums, kurā konstatēts, ka pietiekami dārgā desā vispār nav gaļas. Tajā ir vistu ādas, atgriezumi, asins plazma un vēl visādi brīnumi, tikai ne gaļa. Mēs desu ēdam, lai uzņemtu organismam nepieciešamās pilnvērtīgas olbaltumvielas, bet ar šo produktu tās nesaņemam. Desā, īpaši lētajā un vidēji dārgajā, ir ciete, soja un vēl šis tas, piemēram, fosfātu sāļi – indīgu pārtikas piedevu grupa, kuras pārstāvji parasti tiek izmantoti arī šķiņķa struktūras uzturēšanai.Latvijā šādas analīzes, ar kurām varētu noteikt, cik attiecīgajā desā ir cūkgaļas – 100 procentu vai 0 –, netiek veiktas, jo nav noteikumu, kas procesus regulē. Zinātniekiem savukārt nav naudas, lai šādu aparatūru nopirktu un pētījumus sāktu. Lai gan to metodika ir zināma arī tepat Jelgavā. Taču varam parēķināt, cik maksā svaiga gaļa un cik lētākās un vidēji dārgās vārītās desas, kurās ir arī kaitīgas krāsvielas. Starp tām ļoti indīgu vielu grupa – nitrāti un nitrīti. Tie ir tik kaitīgi, ka, pēc ražošanas tehnoloģijas, tos nedrīkst bērt «pa taisno» katlā, bet sajaucot noteiktās proporcijās ar sāli. Šīs vielas izmanto sārtās krāsas iegūšanai.

Pasaulē ir noteiktas maksimāli pieļaujamās nitrātu un nitrītu koncentrācijas devas. Bet šogad nācis klajā Jaunzēlandes zinātnieku pētījums par to, ka katram cilvēkam ir individuāls tā saucamais nitrātu – nitrītu konversijas koeficients, līdz ar to toksiskās vielas daudzums (nitrīti) atsevišķam cilvēkam var pārsniegt maksimāli pieļaujamo devu.

Ēdiena izvēle ir māksla

Ja runājam par nitrītiem un nitrātiem, lielākās problēmas nav saistītas ar desām, bet gan ar dzeramo ūdeni un dārzeņiem. Austriešu zinātnieki nobažījušies par sieviešu veselību, jo viņas visbiežāk ievēro dažādas diētas. Gaļu neēd, lieto tikai dārzeņus un trīs litrus ūdens dienā. Labai figūrai. Līdz ar to viņu organisms šos toksiskos nitrātus uzņem vairāk. Ja ēdam dažādus produktus – gaļu, pienu sviestu, olas utt. –, no visām indēm saņemam pa druskai, un šīs devas mūsu aknas pārstrādā. Bet, ja uzturā lietojam vienveidīgus produktus, toksiskā deva tiek pārsniegta.

Kāpēc veikalā produkti var stāvēt un nebojāties mēnešiem? Ja mikrobs, kas ir dzīva šūna, iet bojā produktā, kas notiek mūsu zarnās? Var šķist, ka situācija ir bezcerīga un mēs esam nolemti ķīmisko vielu iedarbībai. Tomēr no daudzām varam izvairīties.

Riska izvērtēšana ir zinātne, bet riska vadība ir māksla. Proti, zinām, ka vairāk vai mazāk piesārņota pārtika ir mums visapkārt, bet tas, vai mums vai mūsu bērniem nebūs, teiksim, vēzis, arī ir mūsu māksla – māksla «izlavierēt» starp šiem piesārņojumiem. Pilnībā no tiem izvairīties nav iespējams. Protams, katrs bērns dabūs pa kādai konfektei, bet svarīgi – cik, ko un kad. Pilnīgs absurds, ja mātes uz bērnudārzu dod līdzi čipsus, krāsainās limonādes.

Mūsu valstī skaidrība ir ar dažiem produktiem. Pārtikas piedevas pilnībā aizliegtas pienam, biezpienam un kefīram. Toties jogurtam – ne, un šā produkta iesaiņojums būtu rūpīgi jāapskata. Mēs varam izvēlēties ēdienu, kas ir mazāk kaitīgs, vai arī tādu, kas piepilda mūs ar kaitīgām vielām, – desu, limonādi utt.  Patīkami, ka formāli jautājums sakārtots ar sviestu. MK noteikumos paredzēts, ka par sviestu var saukt produktu, kurā ir ne mazāk kā 82% piena tauku, ko var ķīmiski noteikt. Taču ražotāji ir izveicīgi. Veikalos nopērkama tauku pasta – uz iepakojuma lieliem burtiem rakstīts «Sviest» un tālāk turpinājums maziem burtiem – «maižu». Noteikumi nav pārkāpti, un patērētājs uzķeras.

Bagāts, kā grib...

Mēs nonākam pie patiesības, ko atzinuši arī dietologi. Vissliktākajā situācijā ir sabiedrības vidējais slānis, nevis trūcīgākie. Elite – bagātnieki un miljonāri – izvēlas speciālās saimniecībās tikai viņiem audzētus produktus. Tā vismaz ir ārzemēs. Nabadzīgie nopērk pašu nepieciešamāko – maizi, pienu, biezpienu. Savukārt vidusslānim ir vislielākā iespēja iegādāties piesārņoto pārtiku.

Katram ir savas prioritātes. Tomēr, ja tā ir veselīgs uzturs, būtu jācenšas pievērst uzmanību tam, ko ēdam. Tāpēc katrai ģimenei nopietni būtu jāapsver, kas ir labāk, – ēst treknu cūkas speķi ar zirņiem vai «veselīgas» jūras veltes ar konservantiem, krāsvielām un metildzīvsudraba piedevu, dzert bezkaloriju limonādes ar konservantiem un krāsvielām, ēst olas, kas satur holesterīnu, vai ģenētiski modificētu soju, kas, iespējams, satur botulīna toksīnu, lietot vecmāmiņas gatavotu trekno mērcīti ar sviestu un krējumu vai sojas hidrolizāta mērci, kas satur vielu ar kodu 3 – MCPD, kuras klātbūtni reglamentē īpaša ES regula. Protams, ņemot vērā mazkustīgo dzīvesveidu, mūsdienās nevar pilnībā pārņemt senču ēšanas paradumus. Tomēr, ja ikdienā nedaudz paskrienam, aizejam uz trenažieru zāli, labāk ēst speķi nekā desu ar n – tajām piedevām, no kurām viena ir gaļa.

Pārtika cilvēkam ir kā automašīnai degviela. Varam braukt pa sāli, dubļiem, saulē, salā, pa bezceļiem, bet, kad ieliesim sliktu degvielu, uz priekšu netiksim.

Sagatavoja leedija

Komentāri

zane:
22.02.05 01:00:07

To E-burtu ir tik daudz un laikam jau ne tikai man ir grūti iegaumēt, kuri no tiem ir tie "nekaitīgākie", bet kuri - "indes". Turklāt (pēc manām domām "pavisam nekaitīgajai") citronskābei arī ir piešķirts savs E.
Man pietrūk
Ilona:
06.04.05 14:19:12

Pilnigi piekritu visam kas seit rakstits,te tikai vel ir aizmirsts piebilst kapec visi arsti ka viens iesaka zidainiem un nedaudz vecakiem berniem uztura lietot ka piebarojumu tadu partiku ka Hipp,Milupa,Semper,Nestle es skatos uz ta rakstita sastavu nu nav tur nekas dabigs manuprat ,pat piena ir klat E vielas,un to es redzu pec sava berna ka iedod pienu ta bernam uzreiz alergija.Protams ne visi mes dzivojam laukos audzejam cukas,vistas,utt lai varetu uztura lietot vesligu partiku,bet ka cinities ar so visu nekvalitativo,piesarnoto(nebaidos so vardu)partiku ko mes lietojam.
Inese:
12.05.05 21:49:06

Paldies par rakstu, daudz uzzinaaju , varbuut izdosies izlaviereet!
ieva:
04.11.05 15:07:05

paldies....
lienniite:
29.11.05 12:38:26

baigi krāsvielīgi=)
Zanda:
10.03.06 15:48:58

kaapeec nevar nokpeeet... ;( mums projektam vajag... :)
Saule:
20.02.07 14:03:02

Sveiki,varbūt kāds ziniet internetā,kur var izlasīt tos E apzīmējumus?Kā Teikt-kas ir kas?? 8P
Juris:
21.02.07 12:31:19

baigie desās nav gaļas mēs esam par gaļas desām nevis atlieku desām :(
lauma:
16.03.07 23:40:48

es desas vispr nepērku, tad jau labāk kādu gaļas gabalu.Mēs pērkam pilnībā dabīgus produktus no zemnieku simniecības(varbūt ledusskapī nestav tik ilgi, bet tomēr dabīgi) Piemēram olas-vistas saspiestas tiek turētas būros neredzot sauli. Viņām ir stress, baro viņas ar ķīmiju un pēc tam cilvēki ēdot tādas olas uzņem tieši to pašu. Tas pats ir ar gaļu. Sapotēta cūka tik izaudzināta 3 mēn., pēc tam nav brīnums, ka cilvēkiem ir liekais svars, bērni strauji aug u.t.t. diemžēl tā ir realitāte...
lauma:
16.03.07 23:45:32

Saka,mākslīgā zīdaiņu barība aizstāj mātes pienu...
mana paziņa savu bērnu baroja no dzimšanas ar mākslīgo pienu, rezultātā viņas bērniņš daudz slimoja, nepārtraukti bija problēmas ar vēderiņu, strauji izauga, un bija vēl dzudzas, ar veselību saistītas problēmas
on on Riga:
08.09.07 22:34:45

vērtīgs raksts
Marija:
09.01.08 21:25:56

Super raksts! Pilnībā piekrītu!. :)
Ieva:
31.10.08 13:10:33

Paldies par šo interviju... Desu ēst man vēl ilgi negribēsies!! Fui.. padomājot vien ko mēs ēdam.
edvards:
13.02.09 16:14:56

labi ka ir plasak par e-vielam
INESE:
09.02.13 10:06:57

Sakiet ludzu,kur var iegadaties krasvielas. man loti vajag tortes dekoresanai, prieks pieaugusajiem.

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS