Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/edieni/muzam-mainigais-kirbis/

Mūžam mainīgais ķirbis

Ķirbji ir ogas, apgalvo botāniķi... Taču mēs šodien atmetīsim jebkādu zinātnisku funktieri un runāsim, domāsim un priecāsimies par to, ka ķirbji ir ēdami!

Ķirbji ir ķirbju dzimtas augs (un šī ir gandrīz vai pēdējā botāniskā informācija), kura tuvākie radinieki augu pasaulē ir melones, arbūzi, gurķi un kabači. Ķirbji ir lielākie ķirbjveidīgie, milzu ķirbji var sasniegt pat 600 kg svaru. Tomēr neskatoties uz savu svarīgumu tiešā un pārnestā nozīmē, mūsu ikdienas uzturā tie līdz šim ieņēmuši nepelnīti mazu lomu. Viens no iemesliem – mums zināmo un pieejamo šķirņu izvēle varētu būt bijusi lielāka. Lai nu kā, pasaule tomēr mainās, un šobrīd arī Latvijā ir ķirbju audzētāji, kuru kolekcijā ir pat 200 dažādas ķirbju šķirnes. Tas paver mums iespēju kļūt arvien gudrākiem un kā patērētājiem sagaidīt tirgū parādāmies jaunus, interesantus šīs „ogas” veidus. Jāzina vien, ka tādi ir. Varbūt kādam, kas līdz šim ēdis tikai lauku krustmātes marinētos ķirbjus vai bērnībā viebies no mammas vārītas mannā putras ar ķirbjiem, šķiet, ka ķirbji ir vienveidīgi un, hmm...., nu, kā lai saka, ne īpaši... Man tomēr nagi niez šādam skeptiķim ieteikt pagaršot riekstu ķirbi, spageti ķirbi vai labas kvalitātes un īstu Hokaido ķirbīti... Pamēģināsim kopā?

Kas nepieciešams ķirbim?
Ķirbju dzimtene ir Dienvidamerika, un tas vien jau liecina, ka ķirbjiem patīk saule un siltums.
Lai iegūtu labu ķirbju ražu, nepieciešamas 80 līdz 120 (atkarībā no šķirnes) siltas dienas, kad vidējā temperatūra nenoslīd zem 18 grādiem. Tālab Latvijas apstākļos nevajadzētu ķirbjus stādīt ātrāk par maija vidu vai otro pusi. Labā ziņa – ķirbji nav īpaši jutīgi pret slimībām un kaitēkļiem, tālab labus panākumus ķirbju audzēšanā var gūt arī tie, kas līdz šim uzrādījuši arī pieticīgus panākumus lauksaimniecībā. Jārēķinās vien ar to, ka ķirbim nepieciešams daudz vietas un barības vielām bagāta augsne. Kurš gan no mums nav redzējis īstu lauku kompostkaudzi, kas daiļi noaugusi milzīgām, zaļām lapām, no kuru apakšas laukā lūr omulīgi apaļvaidži dzeltenā, koši oranžā vai zaļā krāsā?
Praktiski vienīgais ķirbju dabiskais ienaidnieks ir dārza gliemeži, tāpēc jo īpaši jaunie augi un aizmetušies ķirbīši jāsarga no nelūgtajiem rīmām.
Augļi veidojas tikai no auga sievišķajiem ziediem, vīrišķie īsi pēc uzziedēšanas atmirst.
Atkarībā no ķirbju nobriešanas laika ķirbju zinātāji izšķir vasaras un ziemas šķirnes. Vasaras ķirbjiem, pie kuriem pieskaitāmi arī cukini, ir maigāka miza, tie nogatavojas ātrāk. Ziemas ķirbju miza ir biezāka un cietāka, tālab tie ienākas vēlāk, toties ir saglabājami ilgāk.
Īsto ķirbju ražas ievākšanas laiku nosaka pēc ķirbja kātiņa – tam jābūt sausam. Ķirbju nobriešanas process siltā, sausā vietā turpinās arī pēc to novākšanas, gan tikai tad, ja ķirbis novākts pareizā laikā. Ķirbji nobriest pāris nedēļu laikā, pēc tam tie līdzīgi kartupeļiem būtu jāpārvieto sausās, tumšās un vēsās telpās.

Kas ķirbim vēderā?
Ķirbis – tā ir saule no iekšpuses! Par ķirbja renesansi virtuvē lielā mērā jāpateicas tieši vērtīgajām uzturvielām. Karotīnam piemīt jaukā īpašība saistīt organismā brīvos radikāļus. Jo īpaši provitamīns A pozitīvi ietekmē ādu, matus un kaulus. Atkal labā ziņa – arī termiski apstrādāts ķirbis nezaudē daudz no savām pozitīvajām īpašībām veselīga uztura cienītājiem.
Ievērojams ir kālija saturs ķirbjos, kas nodrošina dažādu indu un šlakvielu izvadīšanu no organisma.
Vēl viena pieminēšanas vērta lieta – fitosterīns, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs. Ķirbjos atrodamais fitosterīns tiek izmantots, piemēram, prostatas saslimšanu profilaksei.
Kombinācijā ar kariju vai čilli ķirbis dod impulsu ķermeņa termoregulācijas procesiem, tāpēc aukstā ziemas dienā mūs spēj sasildīt ne vien karstvīns vai tēja ar medu, bet arī maiga ķirbju biezzupa!
Ķirbis noderēs arī tiem, kas vēlas samazināt svaru. 100 gramos ķirbja „miesas” ir tikai 27 kalorijas! Ķirbis galvenokārt sastāv no ūdens, tam ir augsts kālija saturs, bet gandrīz nemaz nātrija, tāpēc tam piemīt urīndzenošas īpašības.
Jāpiemin arī ķirbju sēklas, lai gan patiesības labad tām būtu jāvelta atsevišķs raksts. Tajās esošās vērtīgās vielas, piemēram, taukskābes (t.sk., linolskābi, kas ir viena no vērtīgākajām omega-6 taukskābēm) mēs varam uzņemt, gan graužot pašas sēkliņas, gan ar ķirbju sēklu eļļu. Savukārt stāstus par ķirbju sēklu izmantošanu dažu zarnu parazītu apkarošanai mēs atstāsim „Spoguļa” tēmām, labi?
Pārtikā tiek lietoti arī ķirbju ziedi, bet, pirmkārt, pašlaik īsti nav ķirbju ziedu sezona, otrkārt, mēs gribam runāt par ķirbjiem, bet to ziedu apēšana ir pretrunā ar lielu, resnu, omulīgu ķirbi.

Pērku vislabāko!
Ja ķirbi pērk tirgū vai veikalā, jāraugās, lai tā miza nebūtu bojāta. Pašam ķirbim jābūt ar „astīti”, jo tikai ķirbis, kas nogriezts ar kātu, labi glabāsies. Lielos ķirbjus, protams, pārdod arī sagrieztā veidā. Miķeļtirgus gan garām, bet vēl jau pa kādam rudens tirgum atrast var.

Uzglabāšana
Praktiski visas ēdamās ķirbju šķirnes ir izmantojamas dekoratīviem mērķiem – viesistabā uz grīdas, uz virtuves plaukta... Tomēr, kā jau iepriekš minēts, nobriedušus ķirbjus visilgāk iespējams uzglabāt vēsā (bet ne aukstā), tumšā telpā. Galvenais priekšnoteikums – ķirbja mizai jābūt nebojātai. Ķirbi iespējams uzglabāt arī sasaldētu – vai nu sarīvētu, vai savārītu biezenī, vai arī sagrieztu nelielos gabaliņos un noblanšētu. Jāatceras gan, ka augstā ūdens satura dēļ sasaldētu ķirbi nav ieteicams pirms tālākas pārstrādes atsaldēt, - tas jāpievieno sautējumiem, zupām utt. neatsaldēts.

Autors Nora

Komentāri

žanete:
29.09.07 21:20:01

paldies par atgādinajumu,cik vertīga tā milzu oga ir!
laima:
17.10.07 22:24:53

kirbjus es edu un dzeru un milu
ince:
25.11.07 18:13:44

Ludzu uzrakstiet par kirbju seklu ellu !
Juris:
19.01.09 11:42:46

Ķirbja sēklas ēdot pazūd hemoroīdi. Pats pārliecinājos uz sevis. Variet visiem ieteikt, kas mokās ar šo kaiti.
ligita:
28.05.09 23:03:40

šogad sastādīšu daudz ķirbju un priecāšos ja varēšu padalīties ar citiem.
petūnija:
04.09.09 17:36:33

ar ko atšķiras sievišķais zieds, no vīrišķā zieda...domāju atšķirība pēc izskata...

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS