Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/edieni/nostalgija-pec-padomju-laiku-gardumiem/

Nostaļģija pēc padomju laiku gardumiem

Nedaudz jau sasaucas ar tēmu par mēneša vilšanos un patīkamo atklājumu, bet nu ne gluži. Padalieties, lūdzu, kas jums no padomju laikos nopērkamiem gardumiem likās tāds, ka nu gardāks vairs būt nevar un kas no tiem vēl ir nopērkams veikalos.
Mani priecina parastais iebiezinātais piens ar cukuru. Toties kur palikuši īrisi, arī konfektes Gotiņa garšo pilnīgi savādāk.

  • Agrāk bija baltmaizes radziņi, apkaisīti ar sāli un ķimenēm... Kraukšķīgu garoziņu, bet vidū - mīksti. RIMI tieši tādus radziņus var joprojām nopirkt. vismaz Olimpijas RIMI mēs ik pa laikam patukšojam no dažiem tādiem kārumiem.
  • Īrisus nupat nopirkām, tiesa, Latvija vairs netaisa, bet igauņi un leiši ražo atspērušies, no igauņu Sonya pat varēja īrisus ar Druvas kukurūzas nūjiņām taisīt, bet tagad vairs nav nūjiņu.
  • Atmiņā, bet nu vairs nav-biezpiena sieriņi MALISH, piena cīsiņi, piens un kefīrs stikla pudelēs.
  • Kartupeļu salmiņi.
  • Kukurūzas pārslas mazās paciņās ar kazu virsū...Nestāv blakus nekādi keloogsi.
  • Cīsiņi un bērnu liellopu gaļa maziņās bundžiņās.
  • Šokolādes sieriņi garšoja pavisam savādāk, šokolādīgāki - šobrīd vistuvākais ir vaniļas Kārums.
  • Saldējums "Vēsma". Arī "Pols" tagad garšo ne tuvu tik labi kā agrāk. Vēsmas analogs principā ir - TIO citronu, gana tuvu klāt, bet ne identisks. TIO citronu saldējumam vafelē ir pilnīgi cita - daudz sliktāka garša nekā vēsmai papīra glāzītē, ēdot ar kociņu.
  • Doktordesa, Iecienītā u.t.t. Kādreiz šās uz pannas varēja cept. Baltmaize - batons.
  • Nelielas, garenas ledenes "Sports" zilibaltisarkanā papīrītī...tādas nedaudz ieskābenas. Arī ledenes "Bārbele" garšoja, nu, bet "Sports"- vienkārši ideāls.
  • Tējas desa, sviests, "Limbažu piens" piramīdveida paciņās.
  • Vēl bija tāda saldskābmaize pa 16 kapeikām. Mums netālu no mājām bija maizes veikals, kur mēs šo baltmaizi pirkām pēcpusdien, kad viņu atveda siltu. Tad nu sviestu virsū siltajai maizītei. Vēl piens pudelēs un bulciņas pa 3 kapeikām. Tomātu sula no tiem lielajiem toveriem, kam blakus stāvēja glāzīte ar sāli un alumīnija karote.
  • Stiklenes - "Iesala".
  • Limonāde Tarhūns, atceraties cik gards bija, nesalīdzinot ar tiem ko tagad ražo. Bet ir arī vecais Tarhūns sastopams, tikai reti kuros lielveikalos-viņš nāk no Krievijas, ir stikla pudelēs.
  • Iesala ledenītes - ui, ku labas bija.Un vēl tāds baigi salds kārums - "krējuma pagale", tagad ir kaut kas līdzīgs nopērkams, bet To garšu neaizmirst. Un lielās barankas par 3 kapeikām gabalā, baigi labas bija.
  • Kvass no mucas bija uhh cik labs.
  • Vecais, labais, treknais sveramais plombīrs papīra turziņā ar kociņu nekur vairs nav nopērkams. Igauņu salmiņi. Un pepsikola ar vairs negaršo tā kā agrāk. Oi, un izlejamais kvass. Neskatoties uz visiem līķiem, un kas nu vēl tais mucās nebija atrodams.
  • Ledenes Bārbele, mazās krāsainās ledenītes Monpansjē, kuras tagad, t.i. ES vairs kaut kādu iepakojuma normu dēļ neražo, saldējums Pols, mazās baltmaizes bulciņas pa 3 kap., bija arī tādas lielas barankas, kefīrs stikla pudelēs, kartupeļu salmiņi, kukurūzas nūjiņas, ābolu biezenis, doktordesa un cīsiņi, protams.
  • Kartupeļu salmiņi ar sāli. NAV nekā tik laba, tagad ar tām (NE)garšām viss piesātināts un tā.
  • Piena cīsiņi ar balto mērci, ko varēja dabūt Bērnu Pasaules kafejnīcā "Mārīte".... mmmm.... ne tagad tādu cīsiņu, ne mērci tādu māku taisīt...
  • Gāzētā limonāde no automāta lielas malā pa 3 kapeikām. Kas tas bija par kaifu vasarā!
  • "Resnas" kūpinātas mencas un sarkani asari! Izlejamās sulas - bērzu un tomātu. Biezpiena kliņģeri. Papīra garšas saldējums. Tāda maza saldskābmaizīte, ko tikai Rīgā varēja dabūt.
  • Bija super torte "Lidojums" un rūgušpiens stikla pudelē - tāds viens veselā gabalā.
  • Tad vēl bija tāda smalkmaizīte-sirds formā! (plakana, gaiša, nedaudz drūpoša). Tā gan bija garda! Un vēl groziņi ar milzīgu mīkstu olbaltuma mici virsū! Kur vairs tādi gardumi - dzīvosim jaukās atmiņās un labi, ka ir tādas atmiņas.
  • Konditoreju slapjās ar kūkas. Saprotu, ka svaram viņas tika saistītas ar kaut kādu alkohola atšķaidījumu, bet bezgala garšoja. Govs piens pudelēs. Krējuma treknais plombīrs. Pat ananāsiem bija cita garša, ja pusdienu rindā nostāvēts.
  • Pončiki, kas pildīti ar zivju malto gaļu. Tie, kas skatījās kā es viņus lobu iekšā vemstījās no smakas, kas trakāka kā belašiem, bet man tie likās nenormāli garšīgi.
  • Izlejamā tomātu sula no garām konusveida pudelēm, kas bija ikkatrā gastronomā un rupjā sāls trauciņš blakus un iekšā tāds riktīgi netīrs sāls ar sarkanām sulas pilītēm.
  • Ļoti garšīgs bija saldējums Centrālajā stacijā ar šokolādi virsū. Liels un garšššššīgs! Vairs tādu saldējumu nav.
  • Banāni, kurus tēvs no Maskavas atveda. Edām 1 banānu dienā, ko sadalījām 5 daļās, lai katram būtu pa gabaliņam!
  • Starp citu, tā padomju laika Plombīra saldējuma garša ir sastopama Druvas saldējumā (sudraba ar zilu papīriņu). Tā patiešām ir pat ļoti līdzīga garša.
  • Doktordesa - nu nav vairs tādas, Kuncevas maizītes (tās 3 kapeiku bulciņas), kvass. Pat veselības dzērienam tagad tāda sintētiska garša. Un sveramais saldējums vafelē (vismaz Liepājā tādu varēja nopirkt).
  • Pončiki ar povidlu un, ja vēl silti. Cena arī bija super laba- 6 kapeikas.
  • Karamelizētais saldējums - "Zīlīte", šķiet, saucās....ņamm  
  • Rīgas salmiņi garšoja pavisam savādāk - bija trausli un "garšīgāku" garšu.
  • Konfektes bez iesaiņojuma, tautā sauktas par 'kombikormu", tādas garenas.
  • Kupātiem ar vairs nav tā garša.
  • No visa uzskaitītā visvairāk man pietrūkst tā lielā saldējuma kārtīgā vafelē ar šokolādi un riekstiem, Pārsla saucās, ko varēja nopirkt dzelzceļa stacijā. Biezpiena sieriņi ar šokolādi, tādā zaļi baltā papīrītī, kā viņi tur saucās - mazulis vai labrīt - nekas nestāv līdzās! Jā, vēl bija ābolu marmelāde nelielos plastmasas iepakojumos. Mmm...
  • Kūpinātā zivs desa. Un smilšu mīklas kūciņas ar baltu glazūru virsū. Bet bērnībā un agrā jaunībā visam bija neatkārtojam garša un smarža.
  • Tirgus paviljonā cīsiņi ar sinepēm, klāt šķēle svaiga "ķieģelīša" un balta kafija no lielā katla.Saldējuma kokteilis ar plūmju sulu parasti bija tur pat, kur izlejamās sulas no piltuvēm. Vistu aknu pastēte lielos klučos ar dzeltenu sviesta kārtiņu pa virsu. Tik maiga un garšīga.
  • Visvairāk sirds sāp par monpansjē, kukurūzas nūjiņām un Laimas piena šokolādi, sakiet ko gribiet, bet toreiz viņa garšoja citādāk un kusa ne tikai uz mēles, bet arī uz pirkstiem. Un vēl bija augustā pie dārzeņu veikaliem arbūzu kaudzes. Kvasa mucas. Karstas biezpienmaizes "Pīrādziņos" skrējām no skolas starpbrīdi, laikam 9 kapeikas maksāja.
  • No šokolādēm man nenormāli garšoja tā drausmīga (pēc mammas vārdiem) sojas tāfelīte ar pionieriem uz papīrīša. Pietrūkst bērzu sulas burkās un vēsmas saldējuma. Un vēl nesen atcerējos par kafejnīcu "Kiki-riki" (liekas...), kas bija Dzintaros Jūrmalā - tā ir īsta bērnības garša, tik reti tur varēja tikt un tik garšīgi paēst visādus interesantus speciāli bērniem izdomātus ēdienus... a tagad - tukša vieta. 
  • Marmelādes konfektes kādas garšīgas bija un pa kluso čieptās končas Gamma laikam saucās vai Simfonija, nu kaut kā tā - papīrītis ar arfu.
    Biezpiena sieriņi mūžīgi slapjos papīros ar rozīnēm. 
  • Zilcgaļa, tur kur nagi ragi un visi citi labumi bija iekšā. Par mani bērnībā smējās, ka es, laukos aizbraukusi, prasīju pēc šitā, parasti jau suņiem pirka. Vēl nesen iedomājos, bet nez vai tagad garšotu, jo bērnībā jau visam labāka garša bija. 
  • Sviestainas šokolādes ar pionieriem un runci zābakos uz iepakojuma. Pat atceros, ka maksāja 35 kapeikas. Tajā laikā likās baigi garšīgās! 
  • Atceros ķimeņmaizītes un austiņas. "Siguldā" bija visgaršīgākās. Tad vēl Doma laukumā bija pankūkotava "Možums". Viena porcija maksāja 45 kapeikas. 
  • Konfektes piparmētru zirnīši (mājās saucām par "Vējiņu", ievelkot elpu rāva ciet). Krāsainie zirnīši (konfektes). Tūristu brokastis. Granātābolu sula. Kefīrs trīsstūrainajās pakās. Saldējuma kokteilis Unītī. Pankūkas pildītas ar biezpienu. Rigondas šokolāde (tagadējā nav tāda). Groziņi (mmmmmmmm kādi bija, slapji un garšīgi). Siers ar plastmasas cipariņiem. Krāsainās želejas uz alumīnija paplātēm. 
  • Saldējums Eskimo - plombīrs šokolādes glazūrā uz kociņa (īstais bija tas ar apaļajiem stūrīšiem) un vēl saldējums "Vēsma". 
  • Pie Bērnu Pasaules bija bērnu kafejnīca "Mārīte". 
  • Gāzētā ūdens automāti. Par vienu kapeiku gāzēts ūdens, par 3 kapeikām ar sīrupu. 
  • Maizes klaipiņš ar kanēli vidū. 
  • Polivitamīni pulverīšos. It kā jau medikamenti, bet tā, kā viss iepakojums tika apēsts vienā dienā, tad varētu pieskaitīt pie pārtikas produktiem. 
  • Dievīgi zivju cīsiņi. 
  • Ja aptiekas piedāvājums jau pieminēts, tad paturpināšu - pektusīns vai kā viņu precīzi sauca (tagad arī ir aptiekās, bet nezinu vai garšo tāpat), mežrozīšu sīrups (bija liels retums un mamma deva tik pa vienai tējkarotītei) un skābekļa kokteiļi poliklīnikā, kad bija jānes ola un nedzidrināta ābolu sula, hematogens, tagad gan arī ir, pietam ar visādām piešpricēm, vēl joprojām dikti garšo. 
  • Treknās siļķes skārda bundžās. Jaunie kartupeļi, biezpiens, siļķe – mmmm... 
  • C vai kāds tur vitamīns, kam apkārt gan dzeltens salds apvalciņš, bet vidū skābs zirnītis, kā izrādās, šitie brīnumi ir bijuši arī man tēva bērnībā, viņš saldo apvalciņu apēdis, bet to negaršīgo vidiņu metis aiz dīvāna. Un kā izskatās aizdīvāne, kad izēsta visa pudelīte?
  • Stacijā nopērkamie zivju pīrādziņi ar rīsiem. Skābais krējums no mazās stikla burciņas. Griljāža par 1,10 rubļi kilogramā. 
  • Piparmētru tabletes. Aptiekā pirkām pa 10 paciņām uzreiz. Domātas laikam klepum bija, bet ēstas tik tāpat. 
  • Tomātu sulas glāze no konuss trauka gastronomā, tas vispār bija kaut kas fantastisks. Vēl bija "krutas" igauņu košļenes ar zemenēm.
    Pektusīnam līdzīgu garšu noķēru viendien "Daugavas" jogurtos, bet nu... tas bija tāds feini valkans... tā kā biju dabūjusi vēdera kaiti, ar daktera zīmi vienubrīd man nesa no kaut kādas speciālas virtuves.
    Bulgāru sulas stikla pudelēs.
    (pektusīns ir līdzīgs jogurtam; pertusīs - klepus zāles, tas tā lai saprastu manu domu iepriekš).
  • Šokolāde "Salūts" - sarkanā iepakojumā ar zvaigznītēm rimbulīšos (līdzīgi kā ES).
    Rigondas šokolāde.
    Limonādes (vistuvāk bērnības limonāžu garšai piemeklēju Pilskalna limonādi - tādu ar krāsainu ķēmiņu virsū - man pat liekas, ka garšo tāpat kā TOREIZ. Vēl uz to pusi līdzīga ir Limonāde "Bumbieru").
    Kefīrs - tāds biezs un skābens. Pašreizējie man liekas par šķidriem. 
  • Bulgāru kečups ar cīsiņiem. 
  • Šokolāde "Zodiaks", iekšā bija iemaisīti vafeļu gabaliņi, rieksti. 
  • Spilves lidostā nopērkamās kotletes uz baltmaizes- tādas plakanas. 
  • Citrona sieriņi - bez tās citrona glazūras, kādu tagad izmanto, un garša ar bija cita - tāda forši ūdeņaināka. 
  • Ļoti specifiska mana nostaļģija, jo tāds saldējums bija pieejams labi ja gadu, kooperatīvu laikā - Vērmaņdārza malā, tajā pašā būdiņā, kur maksas tualetes, pārdeva mīksto saldējumu ar ļoooooti īpatnēju garšu. Mēs to saucām par 'zobu pastas saldējumu'. 
  • Siguldas biezpiena kēksiņi, liekas, Līgo saucās. Nekur citur tādi nebija manīti ne toreiz, ne tagad. 
  • Mēbeļu nama kafejnīcas saldējums ar karsto šokolādi virsū... to man vajag vairāk par visu.
    Bet cīsiņi tolaik ar labi bija un limonāde..mmm... un tas, ka varēja nodot piena un kefīra taru, par kuru pēc tam iepirkt visu augstākminēto. 
  • Kā man pietrūkst to laiku baltmaizes. Atceros, pēc skolas gaidot autobusu bodē nopirkām baltmaizes kukulīti un limpenes pudeli. 
  • Nez vai man tikai šķiet, bet kaut kādu bērnības desas garšu atsita reiz joka pēc Maximā nopirktā desa - viņas tur ir divu veida - piena desa un doktora desa - virsū etiķete ar uzrakstu CCP Sovetskaja. Viņas atrodamas tur, kur ir veselās desas (uz svara nepārdod). Vismaz man šķiet, ka šitās garšo tā kā garšoja bērnībā. Un tad vēl Druvas cigoriņu saldējums - bērnības garša viennozīmīgi ir - tas tiem, kam pietrūkst cigoriņi.
    Kā vairs nav:
    Holandes siers... Nu negaršo viņš vairs tā.
    Un bija vēl rupjmaize - bet tāda gaišbrūna, ne tumšbrūna - neatceros kā sauca - tāda salīdzinoši plakana un malās parasti iesprāgusi (tur tāds kraukšķīgums bija tamdēļ) - super vienkārši garšoja. Tagad tādu maizi vairs neesmu ēdusi.
    Tomātu sulas konusa tilpnēs - atceros kā par labajiem darbiņiem mana tante deva man kapeikas, lai varu pārskriet pāri ielai un izdzert glāzi tomātu sulas... mmmm...
    Ak jā - un liellopu gaļa mazā konservu kārbiņās. Līdzīgi garšo Rimčikā nopērkama viena rulete (sveramajā desu nodaļā) - tāda kvadrātaina viņa ir (gaiši rozā, ar baltu tādu kā želejveida ādu gar vienu malu). Bet nosaukumu uz sitiena neatceros. 
  • Saldējuma kokteilis gastronomā Lāčplēša un Tērbatas ielas stūrī (toreiz jau ielas citādāk saucās). Tāds, godavārds, vairs nav nopērkams. Un arī hematogens. Tam padomju laika hematogēnam bija tāda garša mmmm..., bet tas, kas tagad aptiekās- pēē. Un arī banāni garšoja kaut kā labāk, kad garā rindā izstāvēti un zaļi iegādāti un tad tumšā vietā lika nogatavoties (kā sīcis nevarēju nociesties un divreiz dienā skrēju skatīties, vai nav jau ēdami). 
  • Protams, tagad bez bēdas var nopirkt gan mežrozīšu sīrupu, gan vitamīnus un hematogenu, bet bērnībā tam visam bija savādāka garša - ja dod tikai pa gabaliņam vai tējkarotītei, jo veikalā katru dienu deficītu nevar dabūt.
    Tiesa, tagad nopērkamam sīrupam tā pati saldi lipīgā garša, kas kādreiz. 
  • Atceros, ka braucām ar laiviņām pa upīti, vienmēr ņēmām līdzi un vārīja "gailīšu" sausās zupiņas. Tās, ar gaili virsū. Tagad arī tādas ir, bet garša ne tāda. Un konservi "tūristu brokastis" arī tik garšīgi bija un varēja ēst tāpat. 
  • Cukurvate. 
  • Pietrūkst kūkas "kartupelis" - nu tagad nav tā garša. Agrāk nedaudz taupīja izejvielas, pielika daudz biskvīta, nelika nekādus rumus un bija daudz gardāk (vismaz man likās) par tagadējiem.
    Biezpiena sieriņi ar rozīnēm slapjos papīros.
    Piena cīsiņi, doktordesa un "gaļas maize". Cik šito pārgājienos ēdām, uz pannas cepām - viņa tāda brūna forša apcepās - tagad visas desas uzpūšas.
    Skolā biezais sauso augļu ķīselis - kad dežūrēju virtuvē, tur katla dibens bija pilns ar aprikožu kauliņiem. Tos dauzījām un ēdām tos vidiņus.
    Jaunie kartupeļi ar biezpienu lauku mājās pie vecmammas pēc visas dienas siena grābšanas.
  • Gāzēta ūdens automāti - tie bija labie. Noskalo tik glāzi, iemet naudiņu. Saldējums - vafele, ar šokolādi un riekstiem. Katru reizi braucot uz mājām iegājām stacijā, lai šito kārumu nopirkt. Taupījām naudiņu, lai tik šito gardumu varētu nedēļas beigās nopirkt.
    Un tad vēl tā saldskābmaize, ko Imantas universālveikalā gājām pirkt visa klase. 
  • Bērnībā uz Dzirnavu ielas bija kafejnīca kur tirgoja belašus- vienlīdz gardi bija kaut kādā kafejnīcā pie Āgenskalna tirgus ņammm- pēdējo 10 gadu laikā pirktie pāris nu nemaz nelīdzinājās tiem no bērnības.
    Aizvien ļoti pietrūkst ne tik sen pazudušie no ražošanas Druvas parastākās saldās kukurūzas nūjiņas.
    Svaiga baltmaizīte ar kraukšķīgu garoziņu un mīkstu vidu ar limonādi zvaniņš, tas nekas, ka neveselīgi, bet bērnībā tā garšoja.
    Karstā, garā maize, kas uz Brīvības ielas un Miera ielas stūra tika cepta, kā arī Ādažos tādu varēja dabūt, un cūkgaļas sardeles - sitiet nost, bet tagad tādu nav. 
  • Ļoti garšīgas šokolādes vabolītes, iekšā ar balto pildījumu, līdzīgas tagadējām Prozit vabolēm. Tad vēl ļoti garšīga bija limonāde Limonāde, arī Baikāls. Un šokolāde ar Nu Pagaidi attēlu. Tad vēl Jūras akmentiņi ar rozīnēm, tādās kastītēs bija nopērkami. Un saldējums Ekskimo. Īrisas Zelta atslēdziņa bija gardas. 
  • Bulciņas ar cukuru, nopērkamas turpat kur maize, tādas savītas kā kanēļmaizes - 11 kapeikas.
    Saldējums Plombīrs uz kociņa ar šokolādes glazūru - 20 kapeikas.
    Doktordesa - 2.80 rubļi/kg.
    "Druvas" salmiņi paciņās, ar iedeguma svītriņām, gardi (tagad garšo pēc presētiem miltiem).
    Piens no pudeles, kad saskābst - gards rūgušpiens.
    Svaigs rupjmaizes ķieģelītis ar īpašu garšu... pat skolas ēdnīcā (reizēm tas bija vienīgais, kas tur bija ēdams). 
  • Biezpiens garšoja savādāk. Tas sveramais, ko plastmasas maisiņā lika vai papīra tūtā. Bija tāds graudains. Tagad lielveikalos ir tikai vai nu saspiestais paciņās, kas man šķiet sauss un negaršīgs, vai arī tas ar krējumu sajauktais plastmasas trauciņos. Zinu, ka tirgū īsto biezpienu var dabūt, bet nu ikdienā nekādi nesanāk aizbraukt pakaļ. 
  • Košļenes, šķiet, četras iepakojumā. Vidū zapte vai kaut kas tāds - bija baigā ņamma. Pēc piparmētrām garšoja un zināju, kur ome šo gardumu glabā. 
  • Pietrūkst mencas. Vecāmamma dzīvoja zvejnieku ciematā, mēs uz jūru ejot , ar meitenēm gājām caur zivju žāvētavu, paķērām siltas, tikko žāvētas mencas, tādas lielas, apēdām muguru un pārējo metām prom. Tagad cik kādreiz , kaut pie zvejniekiem mencu nopērku, nav ne tā garša, ne tas lielums. Un Vēsma- man no veikala nākot viņš jau bija pakusis, tad ēdu un laizījos. Garša pat tagad, pēc gadiem sajūtama, rakstot tagad. Un veselības dzēriens- nu tagadējais klāt nestāv. Pilnīgi jānopūšas. Un svētdienas rīta smarža, kad vecmamma cepa pankūkas un vārīja man miežu kafiju- jā, bērnība, pilnīgi uz pinkšķi pavilka, cik tad viss bija labi. 
  • Iesala ledenes. 
  • Piena produkti no stikla pudelēm, kuras pēc tam stiepu nodot un šausmīgi smaržīga saulespuķu eļļa stiklenē pa 1.02 rubļiem. 
  • Saldējums Zīlīte, žāvēti banāni un piena bulciņas. 
  • Ja vēl dabūtu baltās īrisenes ar jūras kāpostiem, tad varētu iet kazakus razboiņikus uzspēlēt. 
  • Saldēti ananāsu gabaliņi, kas tika apēsti nesagaidot atkušanu. 
  • Un kur nu vēl talonu laiki! Tagad šķiet neiedomājami, kā var iztikt mēnesī ar 1 gabaliņu Amber ziepju, garenajām līķu ziepēm. Un vēl tas veļas pulveris lielajās pakās "Pykki Mari"(ak, dies, kas tik man nestāv prātā) mēs jokojot viņu saucām par Ruki Mariji.
  • Izrādās, ka neesmu vienīgais cilvēks, kas kaut ko atceras no padomju laikiem...
    Es bieži pirku igauņu "Kalev" košļenes - atceros divus variantus: ar retro mašīnītēm uz papīriņa un apelsīnu - ar pērtiķīšiem. Mīļākā šokolāde - "Salūts", no īstajām šokolādēm tā bija arī pati lētākā - rubli divdesmit. "Lukss" ar rozi bija dārgāks, bet man negaršoja, nebiju sevišķi priecīga, ja kāds uzdāvināja. Bet tās saldās tāfelītes ar pionieriem es gan nevarēju dabūt iekšā.
    Lai man saka ko grib par bērnības citādām garšām, tagad "Laimas" šokolāde nav tik laba. Vēl 90.gados tie paši luksi un rigondas garšoja citādi...
    Torte "Ārija" - bija samērā bieži dabūjama. Tāda brūna puķe virsū un slapjš, slapjš biskvīts, tomēr mazi svētki mājās tik un tā. "Tējas roze" - bezē torte, tā skaitījās jau pakāpi augstāk.
    Vēl bija arī konfektes "Ārija" - man ar mammu mīļākās. Garšīgas, bet kāpēc tagad tādu nav? Un "Gamma" brūni bēšā papīrītī ar arfu. Un "Rēbuss". Tās visas bija labas. Un šokolādes batoniņi: ar ananāsu pildījumu un "Sprīdītis" - cik tie maksāja - 43 vai 45 kapeikas?
    Vēl bija ļoti garšīgas vafeles "Pavasaris" - ar brūno vidiņu, tās ar balto - "Citronu" un "Apelsīnu" nešķita tik labas. Piparkūku cepumi paciņās ar Vecrīgas skatu uz iepakojuma un "mājiņu uz vistas kājiņas" uz katra cepuma. Jā, un piparkūku sirdis, zaķīši un kaķīši Brīvdabas muzeja gadatirgū!
    Mamma mani bieži sūtīja uz veikalu pēc kafijas pupiņām - tās tika pārdotas sasvērtas pergamenta tūtiņās pa 100 un 200 gramiem. Mājās malām, un tā bija pašsaprotama lieta - nevarējām pat iedomāties par kaut kādiem vakuuma iepakojumiem.
    Melnā tēja - laikam no Indijas? - mazās kubveidīgās paciņās ar zilonīšiem virsū. Gruzīnu nebija tik garšīga.
    Šķīstošā kafija no Brazīlijas tumša stikla bundžās ar skrūvējamu metāla vāciņu - tas jau bija kaut kas, un visas bundžas tika sataupītas, lai izmantotu saimniecībā.
    Zivju tefteļi konservu bundžās ar brūnu etiķeti - nekad netika ēsti, bet atceros veikalā tukšajos plauktos no bundžām sabūvētās dekoratīvās piramīdas.
    Rjaženka ar spilgti rozā vāciņu - likās tik garšīga. Nesen aiz nostalģijas nolēmu pagaršot tagad nopērkamo Lazdonas (?) rjaženku - nu nemaz nebija laba. Un tos daudzu pieminētos "Mazuļus" - biezpiena sieriņus, ja tie parādījās piena veikalā, visi pirka pa 10-20 gab., ne mazāk. Un rindas beigās stāvošie nervozēja, vai pietiks.
    Kas attiecas uz saldējuma kokteiļiem - absolūti garšīgākais bija pārtikas veikaliņā netālu no Unīša - uz Audēju ielas un Padomju bulvāra stūra. Ar plūmju sulu!
    Piparmētru karameles - tagad pavisam cita, sintētiska garša. Toreiz tās karameles bieži bija no ārpuses tādas "nestiklainas", pamīkstas - ilgas turēšanas dēļ vai kā?
    Zivju pīrāgi Pļaviņu stacijas bufetē... tagad šausmas pārņem iedomājoties, bet toreiz...
    Aknu pastēte toreiz bija tiešām laba - tagad paretam kaut ko līdzīgu var manīt, bet reti. Ar halvu tas pats.
    Bulgāru sulas jau tika pieminētas - ļoti garšīgas.
    Vispār jau padomju laiku produktu lielais pluss bija tas, ka tie garšoja daudz dabiskāk, mazāk konservantu, mazāk sintētisku garšu un krāsvielu. Mīnuss - rūpnīcās nošmaukti sviesti, rieksti u.c., daudz bezgaršīgu produktu, rindas, kurās bija jāstāv visai ģimenei kopā, lai dabūtu mazliet vairāk dienišķās desas. 
  • Karaša pa 16 kapeikām. 
  • UZBEKISTON -, kas atceras deserta sarkanvīnu ~5 rubļi pudelē- etiķetē tādi kā uzbeku paklāji- NEVIENS PORTO ŪDENI NEVAR ATNEST. 
  • Pievienojos monpansjē un citronu sieriņu gribētājiem, arī siers ar plastmasas cipariņiem bija garšīgāks, bet vairāk par visu man gribas tos pīrādziņus, ko stacijā pārdeva par 13 kapeikām ar rīsiem un gaļu. 
  • Igaunijā ražotie "Kama" milti”. Saber tik kopā ar kefīru un cukuru. 
  • Vistas gaļa burciņā bērniem-Petušok, vēl tagad garšu atceros. 
  • Zapte tūbiņās kā kosmonautiem. Dzīvojam Igaunijas pierobežā un tai pusē tādu varēja vienmēr dabūt. Un košļenes ar Kolas garšu. 
  • Zemesrieksti, toreiz varēja nopirkt viņus pākstīs. Lobīju no pākstīm un ēdu, likās tik garšīgi. Aber tagad - negribu viņus vairs redzēt, vienalga - grauzdēti, negrauzdēti, sālīti, nesālīti, cukuroti, necukuroti. Zemesrieksti, fui, neņemu ne mutē tik prastu mantu. 
  • Laikam neviens nav pieminējis aknu desu- uz baltmaizes, ar sviestu apakšā. Kakao ar doktordesmaizi bija riktīgas svētku brokastis, tāpat Rīgas apmeklējumu laikā cīsiņi un kakao Centrāltirgū, stacijas saldējums. Eh, un sieriņi mazulis, bet manā pilsētā šitie bija ļoti liels deficīts, deva tikai tajās zīdaiņu piena virtuvītēs (atceraties tādas?), tad nu man bija laime, kad brālim (viņš stipri vecāks) sīkais piedzima un es tiku pie sieriņiem.
    Arī saldējums pie mums bija reti, tāpēc garšoja viss, ko varēja dabūt. 
  • Aknu desa.... mmm - tagad ar uguni jāmeklē putraimdesa. Tāpat - kefīrs no pudeles ar zaļo korķīti bija citāds, nekā tagad tie šķidrie jogurti, jo sauc par kefīriem. Vienīgais, kas pēc kefīra garšo ir baltā ģimenes pakā vai mazajā, zaļajā pakā BioKefīrs. Vēl - kūpināts asaris - sārts ar baltu gaļu. Paniņas trijstūra pakās. 
  • Gribās man tos ūdeņainos šķovētos kāpostus ar desiņām, ko varēja dabūt Majoru vecās stacijas lielajā ēdnīcā. Un ķieģelīti klāt. Un ābolu kompotu, kurā peldēja viens dežūrābolīts. Tās desiņas tā smaržoja, lai gan dienām mirka lielajā katlā ar karstu ūdeni. 
  • Cietā desa "palka", ko no rokas varēja nopirkt centrāltirgū pie "spekulantu tantiņām" pa 10 rubļi gabalā.
    Augļu īrisi un monpansjē, ko varēja nopirkt, aiznesot nodot tikai vienu piena pudeli.
    Īstais saldējums "Eskimo", kaut gan garšīgāks tas arī toreiz bija igauņos.
    Un vēl ne tik sen - "Laimas " šokolādes konfektes "Rīts" zaļajos papīrīšos, kamēr pildījums vēl bija gaišā krāsā. Tagadējo garša vairs nav pat līdzīga., tāpat arī "Vētrasputns".
    Limonāde "Baikāls".
    Zivju pīrādziņi.
    Čebureki.
    Ak jā - firmas saldējums "13 ķebļos" - ar putukrējumu, riekstiem, karsto un rīvēto šokolādi, balzamu. 
  • Tēvs strādāja alus darītavā un nesa mājā Iesala dzērienu - neviena limonāde vai kvass to šodien nevar pārspēt un tad vēl luksus prece mums skaitījās kukurūzu nūjiņas. A brālim topā bija smilšu riņķi. 
  • Omlete bērnudārzā...esmu mēģinājusi visādi...nekā, nesanāk tik caurspīdīga. 
  • Kafijas krēms ar ķīseli .....mmmmm, kur labs- parasti tika servēts metāla trauciņā uz baltas plastmasas kājiņas. Kaut kas ļoti līdzīgs ir jaunais Kāruma produkts, ko var nopirkt Hiper Rimiishos - biezpiena krēms ar kakao. Mēs iepirkām veselus 20 gab. Riktīga bērnības garša. 
  • Staburadzei bija divas jaukas tortes, kurām līdzīgu, man šķiet vairs neražo: Pie kamīna un Jūnijs. Piemēram: Lote tagad ir līdzīga bijušai Dainai un Cielaviņa turpina Draudzības tradīcijas, bet augšminētajām adekvātu neko īsti nezinu. 
  • Parastā lētās un vienmēr klucī salipušās ledenes. 
  • Mūsu pilsētas kulinārijā bija fantastiskas mīksto piparkūku sirdis. Biezas, resnas, lielas. Čaļi 8. martā dāvināja klases meitenēm. Sapnis.
    Tajā pašā mazpilsētā- bērnu kafejnīca ''Pasaciņa'' un saldie kartupeļi- kūkas ir arī tagad manītas, bet pārāk pareizas, pārāk labas esences, pārāk daudz šokolādes, toreiz- viss īstajās proporcijās.
    Un limonādes ceha limpenes- ābolu vai upeņu, arī Iesala dzēriens- nopirkt ieskābušu bija nieka lieta, bet bieži nospīdēja arī nesaskābis un par 2 stikla tukšajām pudelēm varēja dabūt vienu pilnu. 
  • Konfektes bez papīra "Karakums" un krušons. 
  • Dzirnavu ielā netālu no K.Barona ielas bija ideālo virtuļu iestādījums - turpat uz vietas cepa! Tie bija pareizie virtuļi - silti, ar caurumu vidū, apkaisīti ar pūdercukuru un super garšīgi. Citreiz tautas bija vairāk, nekā paspēja tos virtuļus sacept, un tad stāvēja pagara rinda. Patiesībā diezgan bieži. 
  • Limonādes - Pienenīte un Krušons. Kakao kubiks (tāds ciets, graužams, apmēram sērkociņkastītes lielumā). Saldējums Eskimo, tādā tumši brūnā papīrīti ar krāsainām bumbām virsū. 
  • "Maskavas" salmiņi, no kuriem pirksti riktīgi taukaini palika. Cukurgailīši uz kociņa, vienkāršās bulciņas "bez nekā" par 3 kap. 
  • Baltie īrisi "Jūras kāposti". 
  • Ruses kulinārijā gatavotās vistas tabakā (pusfabrikāts) - mājās uzcepot, pazuda pārdesmit minūšu laikā. Īrisa končas ''Zelta atslēdziņa" - nu dikti gardas!
     

Komentāri

Sofija:
25.10.08 13:42:47

Kama miltus Igaunijā vēl joprojām var nopirkt. Man trūkst normālas labas baltmaizes un garšīgas mīkstās desas. tagad vairs nav tas
ZMARCART:
27.10.08 10:41:39

Nesen Kama miltus redzēju RIMI plauktos.

Man savukārt pietrūkst bērnudārza saldā - olbaltuma krēma. Bija tāda saliņa paskāba kompota vidū. Visa mūsu grupiņa vai juka prātā no šī garduma.
laima:
06.11.08 12:44:38

man garšoja īrītes "kis-kis" un tādas brūnas ,šķiet saucās "rotaļa"- baigi labās. Rūgušpiens mazās stikla burciņās bija ņammīgs pa 17 kapeikām. Un maize ar- tagad par daudz ķīmijas.
OKK:
25.05.09 00:42:52

Sarakstā,liekas, nebija pieminētas magoņmaizītes pa 10 kap.
Apaļas, virsa pārlieta ar tādu kā brūnu sīrupu un magoņu sēkliņām.
Ja laimējās nopirkt mīkstu (vairāk kā vienai parasti nebija naudas),
tā bija SVĒTLAIME!

Tad vēl ļoti garšīga bija ķirbju sula parastajās 0,5 l burciņās
ar metāla vāciņu - dzeltena, saldi skābena -
ar "banānīgu garšu". Tikai reti bija nopērkama.
Un kur tad keksi pa 16. kap. gabalā?
Dzelteni, ar rozīnēm, apbērti ar pūdercukuru. Ārkārtīgi garšīgas bija arī "Sardīnes eļļā" - konservi.
Tos nopircis, salik7 tās uz baltmaizes šķēlēm ar sviestu, uzvārīju tēju un - svinības varēja sākties!
HH:
30.05.09 00:46:16

Sojas saldā tāfelītes "Pionieru ugunskurs" par 35 kap. un "Runcis zābakos" par 37 kap. gabalā!
Dagnija:
21.06.09 23:37:00

Daudz kas no pieminētā plus konfektes "Rudens" - kaut kas līdzīgs vēl mūsdienās nopērkamajām konfektēm "Vinnijs" tikai garšīgākas un bez riekstiem.
Ķimeņu konfektes (stiklenes ar pildījumu)- reiz mašīnā braucot saēdos līdz nelabumam, bet drīz jau atkal kārojās.
Saldais biezpiens plastmasas bundžiņā "Sniegbaltīte".
Kulinārijā nopērkamais vinegrets.
Sveramie zivju čipsi.
Garās čipsu plāksnes, par kurām tētis teica, ka tās taisot - rīvētus kartupeļus ieliekot starp grāmatas lapām.
Ehhh.... :)
armish:
08.07.09 10:25:58

Vai kads nezin,kur dotaja bridi varetu nopirk cukurgailisus-tadus ka padomju laikos(uz saldejuma kocinjiem)?Zinu,ka esmu tadus kur redzejis,bet nespeju atcereties kur?
abc+:
04.03.10 16:26:06

Kokteiļi (saldējums ar plūmju biezsulu bija topā) , Druvas salmiņi, Laimas sveramā šokolāde (nosaukumu neatceros), bulciņas pa 3kap, pols, biezpiena sieriņs ar rozīnēm un, protams daudz kas cits, kā nav tagad, un, kas tagad garšo pavisam savādak.
medutiņš:
30.03.10 10:33:45

pingvīna saldējums; biezpiena sieriņš Mazulītis; sveramais plombīra saldējums vafeļu glāzītē (Siguldā manā bērnības laikā bija divas būdiņas,kurās varēja dabūt īstu piena saldējumu - tagad tādu var dabūt Vācijā vestu no Krievijas specializētajos krievu veikalos); limonāde tumši zaļā stikla pudelē; saldā baltmaize; doktordesa... cik tās ir gardas atmiņas :)
hirosima:
28.08.10 20:26:36

Konfektes "Buratiino","Druvas" kukuruuzas nuujinas,kukuruuzas paarslas mazaas pacinaas ar kazu un kazleenu virsuu, iistaa Doktora desa, kuru tiesaam vareeja cept, Stendes baltmaize, lielaas barankas,saldeejums Pols, normaals piens, kurs veelaak sakaaba ruuguspienaa, un veel, un veel.... man arii gribas raudaat, pat kaukt kaa sunim, cik loti man taa visa pietruukst!!!
nejēga:
17.10.10 21:48:31

Cēsu limonāde!Dzēriens Sitro!Mmmmm!Nīcas vai Dailes konditoreja!! Gribat?? AIZMIRSTIET!
njamm:
15.11.11 13:00:46

Visvairāk gribētos jau pieminētos salmiņus ar tām iedegušajām rieviņām. 90-to sākumā bija tāds batoniņš Kakadu (vai tamlīdzīgi) ar kokosa skaidiņām šokolādē. Vēl marcipāns - palielā, garenā iepakojumā - ar riekstiem laikam arī bija. Bērnudārza omletes receptes kautkur internetā atrodamas, bet 100% tā nesanāk man. Piena zupa ar burtiņmakaroniem. Cepumus Rondo, Laimas krējuma šokolādi un napaleona kūkas var dabūt, bērnību atgādina, bet garša ir savādāka... īsāk sakot, zāle bija zaļāka. :D
Bairons:
08.01.12 16:52:46

Kāds jūsmoja par krievu laiku baltmaizi... kādu arī es bērnībā 70. un 80.-tajos ēdu. Tā bija divu veidu: par 12 vai 22 kapeikām. Pilnīgi nejauši atklāju identisku maizīti Valmierā vienā pilnīgi privātā veikalā. Viņi tur paši uz vietas cep.
Anna:
14.02.12 19:26:51

Izlasīju un nošausminājos. Kaut kā šaubos, vai liela daļa no šiem "gardumiem" tādi liktos šodien, ja brīnumainā kārtā būtu iespēja tos pagaršot ar šodienas pieredzi. Kāpēc cilvēki tik ļoti ķeras pie iedomām, kuras ir visai tālu no īstenības.
Laura:
28.06.12 13:30:25

Varbūt kāds zin, kā sauca kafejnīcu uz brīvības ielas starp ģertrūdes un lāčplēša , tagad tur ir valūtas maiņa un Gotlande veikals. Tur bijusi kafejnīca ar labākajām gaļas pankūkām pasaulē.
Haris.:
03.01.13 11:35:46

Ne mirkli nešaubos,ka krievu laikā pārtika bija veselīgāka un dabiskāka!Un,arī,garšīgāka!
Vēl nesen,nopirku Saldus gaļas kombinātā ražotu "sautētu cūkgaļu",-atceroties krievu laika analoģisku ražojumu-patreknu,ar cūkas taukiem pa virsu...,-ar griķiem ēdot varēja pirkstu nokost... .
Nopirktā bija mehāniski atdalīta vistu gaļa,sausa,bez garšas ar papīra piemaisījumu (PVD atzinums),bet ražotājs pircējam,pat,neatvainojās,nerunājot nemaz par brāķa apmaiņu.Privāts bizness...

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS