Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/edieni/vai-ir-nozime-mineralvielu-dienas-devu-uzskaitijumam-ja-nezinam-ka-tas-uznemt/

Vai ir nozīme minerālvielu dienas devu uzskaitījumam, ja nezinām, kā tās uzņemt?

Foto: www.menotalk.com

Ik pa laikam sabiedrībā tiek aktualizēta tēma par minerālvielām un vitamīniem. Un katrā no šīm reizēm tiek apelēts, ka minētā minerālviela vai vitamīns ir ļoti svarīgs un nepieciešams. Vēl vairāk, tiek uzrādītas vienas vai otras minerālvielas dienas norma. Minerālvielu un vitamīnu aktualizācijai tiek izmantotas akcijas un semināri, veltīti neskaitāmi raksti un līdz simtdaļai precizētas normas.

Viena no minerālvielām, kurai īpaši tiek veltīta uzmanība ir kalcijs. Vēl pavisam svaigā atmiņā ir akcija, kur pilsētas ielās bija vērojami uzskatāmi reklāmas plakāti, kuri mudināja uzturā vairāk lietot pienu kā kalcija nodrošinātāju. Visu cieņu akcijai, kuras laikā patiesībā pirmo reizi netika runāts tikai par nepieciešamo dienas normu, bet konkrēti norādīts produkts, ar kuru kalciju uzņemt.

Vai cilvēki tā arī rīkojas, respektīvi, izdzerot dienā 3-4 glāzes piena, lai nodrošinātu sevi un bērnus ar kalciju, ir cits jautājums, bet to, ka piens tiek asociēts ar kalciju uzskatāmi parāda nupat publiskotā aptauja, kuru veica Siera Nams un OMD Snapshot aptaujā. 70% respondentu pienu atpazīst kā vienu no galvenajiem kalciju saturošajiem pārtikas produktiem. Vienlaicīgi, jau pieminētā aptauja atklāj, ka turpat katrs otrais aptaujātais par kalcija uzņemšanu organismā nerūpējas vispār.

Lai kādu vērtējumu arī neizsauktu šīs pašas aptaujas atbilde, kurā vecāki, atbildot par uzticēšanos skolu ēdienkartēm, atklājuši, ka 70% gadījumu nedomā, ka skolas pusdienas vai launags nodrošinātu bērnu ar kalciju pietiekoši, vienlaicīgi atbildot, ka par skolu ēdienkartēm neinteresējas vispār (32% gadījumu!). Cenšoties izprast, kāpēc minerālvielu uzņemšanai cilvēki nepievērš pienācīgu uzmanību, vairāk skatu lūkoju vērst nevis patērētāju, bet ražotāju virzienā.

Tā vietā, lai uztura speciālisti apelējot pie veselīga uztura un dzīves ritma veicināšanas, uzskaitītu minerālvielu un tā paša kalcija dienas normu, proti, dienā ieteicamais vidējais kalcija daudzums zīdaiņiem ir no 400 līdz 600mg,  bērniem vecumā no 1 – 10 gadiem no 800 līdz 900mg, bet bērniem no 11 līdz 18 gadiem - 1200mg, pieaugušajiem ieteicamais kalcija daudzums atšķiras - vīriešiem tas ir 1000mg dienā, bet sievietēm – 1200mg, varbūt pašiem ražotājiem, lai nepārmestu uzturspeciālistiem lobismu, vajadzētu akcentēt tos pārtikas produktus, kuri satur būtisku vienas vai otras minerālvielas vai vitamīna dienas normu. Pretējā gadījumā, lai nodrošinātu sev un saviem ģimenes locekļiem pilnvērtīgu uzturu, namamātei nāktos beigt kādus matemātikas kursus un katru dienu neskaitāms stundas pavadīt, rēķinot, vai šodienas brokastis, pusdienas, launags un vakariņas ģimenes locekļiem nodrošinās visu minerālvielu vajadzīgās normas.

Ja, gatavojot ēdienu mājās, tomēr, vairāk vai mazāk, rūpējamies, lai ēdienkartē tiktu iekļauta gan gaļa, gan zivis, tāpat kā dārzeņi un augļi, kas vienlaicīgi arī kalpo par drošuma sajūtu, ka svaigi produkti un tā sauktie „dzīvie” produkti kopumā nodrošina vairumu minerālvielu, tad, ēdot ārpus mājām, pilnībā sevi uzticam citu godaprātam attiecībā pret minerālvielu sastāvu un daudzumu ēdiena porcijā.

Vēl vairāk, pusdienojot ārpus mājām, varam ļauties brīvai savu vēlmju vaļai, protams, ja to atļauj finanses. Pieaugušais, pat ja tik ļoti arī vēlētos kādu ne visai veselīgu fritētu kartupeļu porciju, tomēr par labu veselīgam uzturam iespējams izvēlēsies arī salātus, graudu putru vai glāzi piena, kamēr pusaudži diez vai ilgi prātos, kam dot priekšroku.

Tā vietā, lai noturētu lekcijas par veselīgu uzturu pusaudzim, kurš savā vecumposmā nu gluži nav orientēts kādam pakļauties, drīzāk apstrīdēt un pretoties, vai arī likt ikvienam pieaugušajam kalkulēt ēdiena porcijas minerālvielu saturu, piemēram, sautējumā, varbūt alternatīva un atvieglojums būtu konkrētu produktu uzskaitījums, kuri satur un nodrošina nepieciešamo dienas normu vienam vai otram vitamīnam vai minerālvielai. Tad, piemēram, šaubu gadījumā, atliktu vien papildus dienā uzņemtajam ēdienam apēst atbilstošu devu kāda pārtikas produkta, kurš satur salīdzinoši daudz minerālvielu. Kalcija gadījumā, tad iespējams saruktu arī to minētās aptaujas respondentu skaits, kuri sevi nodrošina ar kalciju, lietojot kalcija preparātus (23% respondentu). Savukārt, šauboties par skolas ēdienkarti - kā nepieciešamo minerālvielu nodrošinātāju, vecāki „drošu sirdi” šādus produktus vai dārzeņus un augļus varētu dot savai atvasei līdzi uz skolu pusdienu kārbā.

Uzturs un ēšanas paradumi ir būtiski gan bērna fiziskajai un psiholoģiskajai attīstībai, gan veselībai, jo pierādīts, ka veselība pieaugušo vecumā ir ļoti cieši saistīta ar bērnu un jauniešu periodā lietoto uzturu. 

Bērniem, kļūstot neatkarīgākiem no vecākiem, var novērot izmaiņas ēšanas paradumos, šajā vecumā pusaudzis sāk veidot savu paštēlu, mainās vērtības un to kritēriji, līdz ar to arī viedoklis par savu augumu un izskatu.

Ieradumam ir liels spēks un to ir gandrīz neiespējami mainīt. Ir grūti, ja visu laiku nākas domāt par veselīgu uzturu, bet tam ir jākļūst par paradumu, ko nedrīkst uzspiests. Vieglākais būtu bērnus jau no mazotnes radināt pie veselīga uztura, lai tas kļūst par normu, lai nav vairs jāuzdod jautājumi, kāpēc man ir jāēd tas vai cits pārtikas produkts, lai tas vienkārši kļūtu pats par sevi saprotams.

Cik gan grūti nācās pierast pie domas, ka dienā cilvēkam ir jāizdzer vidēji divi litri šķidruma, kas gan uz ko tādu ir spējīgs? Paiet kāds laiks, un tas jau kļūst par ikdienas normu, jo šķidrums ir vajadzīgs mūsu ķermenim, un mums vairs nerodas jautājums, kāpēc?

Jau pieminētā „Siera Nama” aptauja parādīja, ka tieši 50% respondentu vispār nedomā par kalciju. Savukārt, no tiem, kas domā par kalciju, lielākā daļa kā kalcija avotu min pienu un kalcija preparātus, pavisam nedaudzi pieminēja, ka uzņem kalciju, lietojot augļus un dārzeņus, kā arī zivis un jūras produktus.

Secinājumā var piebilst, ka tikai vecāki paši var uzņemties atbildību par to, kā bērns uzņem viņam nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Kā to izdarīt? Padomāsim, ko varam dot bērnam līdzi uz skolu un ko atstāt mājās. 

RSU Uztura Akadēmiskā skola - Inga Širina

Komentāri

mamma:
08.12.05 12:52:53

Piekriitu raksta autorei, gruuti naakas ikdienaa veel domaat par vajadziigajaam kalcija, vitamiinu u.c. normaam, daudzumiem. Bet ja mees par to neruupeesimies, tad arii muusu beerni neuzskatiis par vajadziigu par sevi ruupeeties!
Kristīne:
08.12.05 15:59:18

Jo vairāk šādu cilvēcīgu rakstu, nevis parsātinātu ar cipariem, normām utt utjp, jo ātrāk to sabiedrību pieradinās pie veselīga uztura.
Dace:
09.12.05 11:38:48

vitamiini un mineraalvielas ir taas lietas, par kuraam mamminjai buutu jaaizdomaajas gaidot beerninju un vinju audzinot;) Nedriiks taas atstaat novaartaa!
Aijaaa:
13.12.05 13:13:44

Bija kāds laiks, kad loti centos sekot līdzi visam - uzņemt vajadzīgās devas utt.līdz vienu dienu man tas vienkārši apnika!

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS