Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/edieni/vai-patiesi-vainigs-marko-polo/

Vai patiesi vainīgs Marko Polo?

Lai arī par pastas jeb makaronu dzimteni ierasts uzskatīt Itāliju, par patieso pastas izcelsmi vēl vēsturnieki „strīdas”. Vieni uzskata, ka makaronus Itālijā ievedis Venēcijas tirgonis Marko Polo (Marco Polo), atgriežoties no ceļojumiem pa Ķīnu. Otra versija – Marko Polo šo produktu Itālijai nav „atklājis”, tikvien atgādinājis par Itālijā sen aizmirstu ēdienu.
Atrodamas ir arī vēsturiskas liecības par to, ka etrusku-romāņi gatavoja nūdeles no kviešiem, līdzīgi kā mūsdienās tiek gatavota pasta „lasagna” jeb lazanja. Pirmo reizi šis izstrādājums ir pieminēts mūsu ēras 1. gadsimtā, taču tos nevārīja kā mūsdienās, bet gan cepa krāsnī. Šī iemesla dēļ senajām „lasagna” ir zināma līdzība ar pastu, taču tas nav pilnīgi viens un tas pats.
Mūsu ēras 8. gadsimtā, dienvidu Itālija piedzīvoja Arābu invāziju, kas ieviesa korekcijas arī itāļu nacionālajā virtuvē. Kopš tā laika plaši izplatīta kļuva pasta – tāda, kādu to pazīstam šodien. Kaltētā pasta lielos apjomos tika ražota Palermo. Vārds „makaroni” radies no Sicīliešu apzīmējuma smagajam darba procesam, gatavojot makaronus – bieži tas bija nogurdinošs darbs visas dienas garumā. Nav precīzi zināms Sicīliešu makaronu pasniegšanas veids, taču līdz pat mūsdienām daudzu Sicīliešu makaronu ēdienu recepšu sastāvā ietilpst Arābu ievestās garšvielas - kanēlis un rozīnes. Šīs Arābu ievestās piedevas labi iederējās Sicīlijā, pateicoties tam, ka kviešu kultūras attīstībai šajā reģionā bija lieliski priekšnosacījumi un drīz vien makaronu maltīti iecienīja visā Itālijas teritorijā.

Mūsdienās.
Itālijā pasta tiek likta galdā vismaz reizi dienā. Katram reģionam ir savas pastas ēšanas tradīcijas, receptes un mērces, kas vienkāršo miltu ēdienu pārvērš līdz nepazīšanai.
Atšķirībā no Latvijas, kur makaronu izstrādājumi tradicionāli līdz ar kartupeļiem un rīsiem tiek uzskatīti par "piedevu" gaļas un zivju ēdieniem, Eiropas valstīs makaroni un gatavās maltītes no makaroniem tiek patērēti kā atsevišķs ēdiens, kur augstu vērtē makaronu ēdienu ērtumu. Rietumeiropā makaronu patēriņš uz vienu cilvēku ir aptuveni 5,6 kg gadā.

Kas jāzina pērkot pastu
Pastas izstrādājumus var iegādāties svaigus, kaltētus, vai vakuuma iesaiņojumā visdažādākajās formās – gan bez piedevām, gan pildītus. Labākā pasta, kas nopērkama veikalos, ir ražota no durum kviešiem (kviešu šķirne ar cietiem graudiem). Kaltētai pastai tikai reizēm ir pievienotas olas, bet svaigā pasta gandrīz vienmēr ir bagātināta ar olām. Svaigā pasta ir ērta lietošanai, jo tās vārīšana neprasa daudz laika, bet šīs pastas faktūra ne vienmēr ir tik laba kā kaltētajai pastai. Itāļu kaltētā pasta, kas ražota no 100% durum kviešiem (semola di grano duro), bieži ir visaugstākās kvalitātes pasta.
Kaltēto pastu cieši noslēgtās paciņās var uzglabāt ļoti ilgu laiku (līdz 2 gadiem), bet svaigā pasta ir jāuzglabā ledusskapī ne ilgāk kā 2-3 dienas. Saldētavā to var uzglabāt ilgāk.

Padomi gatavojot

  • Pasta jāvāra lielā ūdens daudzumā: uz 100g produkta vajag vismaz litru šķidruma;
  • Sāls jāpievieno uzreiz, pasta – kad ūdens sāk vārīties;
  • Olu pastu vāra īsāku laiku (3-5 minūtes), parasto – ilgāk (8-12 minūtes);
  • Ja pie pastas tiek gatavota mērce, to pēc izvārīšanas ieteicams iebērt pannā pie mērces uzreiz, kamēr vēl silta, sajaukt un tūdaļ celt galdā;
  • Ja vārītu pastu grib pievienot sacepumam, tad mērcē to iemaisa pusgatavu. Tad pēc izņemšanas no krāsns pasta nebūs pārcepusies.
  • Pie pastas mēdz dzert vīnu, parasti – sarkano. Jo izteiksmīgāka mērce, jo piesātinātāks vīns.

Kas ir kas
Itālijā sastopami vairāk nekā 350 kaltēto makaronu veidu un formu, pat vēl vairāk, ja pieskaita reģionu īpašās pastas izgatavošanas receptes.

  • Fettuccine - līdzīgi labi zināmajiem spageti makaroniem, taču tie ir resnāki. Visbiežāk tos pasniedz ar alfredo, marinara vai primavera mērcēm. Lasot fettuccine nosaukumu ēdienkartē, jāņem vērā, ka tikt galā ar garajiem un biezajiem makaroniem ir grūtāk kā ar vienkāršiem spageti.
  • Fettuccine alfredo – apcepta fetuccine pasta ar parmezan sieru, sviestu un skābo krējumu. Sieram kūstot tas veido nosegtu virskārtiņu, šķidrumu aizturot iekšpusē t tādējādi padarot pastu sulīgu. Marinara mērce – Amerikas itāļu nosaukums mērcei, kas sastāv no olīveļļas, īpaši nobriedušiem tomātiem, ķiplokiem un garšaugiem. Parasti nedaudz pikantāks par tomātu mērci vai primavera mērci. Pasta primavera – pasta ar svaigiem dārzeņiem. Dažkārt tiek pievienota vistas gaļa, mērces vai garneles, taču pamat sastāvdaļa ir svaigi dārzeņi. Primavera tulkojumā no itāļu valodas nozīmē pavasaris, tādēļ vispareizāk ir izvēlēties pavasara krāsainos un kraukšķīgos dārzeņus - brokoļus, burkānus, sīpolus, pupu pākstis, zaļos piparus, kuriem noslēgumā pievieno tomātus. Pasta primavera ir viegls, krāsu pārpildīts, aromātisks un nedaudz pikants makaronu ēdiens. Klasiski šo pastu gatavo pievienojot Itāļu soffritto (garšaugu mērce uz olīveļļas bāzes), ķiplokus, olīveļļu un parmezan sieru. Aukstā veidā pasniegts šis ēdiens iedalāms antipasta vai aperitīvu - uzkodu grupā.
  • Rigatoni – nelieli, ieapaļi makaroni ar cauru vidu, līdzīga penne , taču lielāka, platāka un ar taisniem galiem., tie visbiežāk tiek pasniegti ar sarkano tomātu mērci un pārkaisīti ar baziliku un pētersīļiem.
  • Tortellini - mazi, apaļi pildīti makaroni. Tie biežāk pildīti ar gaļu, sieru vai spinātiem. Gaļas tortellini piemērota tomātu mērce, savukārt siera tortellini labi sader ar gaļas mērci, bet spinātu tortellini var izmantot abas minētās mērces.
  • Ravioli - līdzīgi kā tortellini, arī ravioli tiek pildīti ar sieru, gaļu vai spinātiem. Ravioli atšķiras ar savu spilventiņu formu.
  • Lasagna - izmanto gandrīz tikai Itāļu klasiskajā pastā ar tādu pašu nosaukumu. Kā slāņotu pildījumu izmanto gaļu, sieru, biezpienu. Lasagna ir tievas, plakanas pastu plāksnītes. Lasagna malas var būt taisns un plakanas vai viļņotas.
  • Penne - līdzīgi rigatoni, taču penne ir ar slīpi nošķeltiem galiem. Penne lieliski sader ar arrabbiata mērci. Penne all'arrabbiata / arrabattia jeb Romiešu pasta –penne pasta (vārīta sālsūdenī) ar olīveļļā apceptu ķiploku, tomātu, bazilika un sarkanā čilli mērci. Šo ēdienu pasniedz pārkaisītu ar svaigi sakapātiem pētersīļiem. Pēc vēlēšanās sastāvdaļas maināmas, piemēram, var izmantot gaļu (parasti bekonu), dārzeņus, kā arī citu veidu pastas.

Tekstu sagatavoja Santa Maria 

Papildus informācija: Laura Korsaka. T. +371 28805188

Komentāri

Nav komentāru

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS