Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/edieni/viena-deserta-vesture-tiramisu/

Viena deserta vēsture - tiramisu

Ar pārliecību varu apgalvot sekojošu: tas ir izsmalcināts itāļu deserts, kuru nevar ēst ejot, sēžot mašīnā vai parkā uz soliņa, jo tiramisu ir aristokrātiska izcelsme, kas savukārt nosaka īpašu attieksmi. Tas ir maigs, gaisīgs un dievišķīgs.

Nosaukums „Tiramisu”

Tiramisu sastāv no 3 itāļu vārdiem: tira mi su, ko burtiski var pārtulkot kā „pacel mani spārnos” – pēc vienas no versijām, tas ir saistīs ar augstu kaloriju daudzumu. Bet lielākā daļa apgalvo, ka itāļi esot domājuši emocionālo stāvokli un tulko to, kā „pacel manu garastāvokli (omu)”. Un vēl ir versija, ka Tiramisu uzskata par uzbudinošu kārumu (kafijas un šokolādes kombinācija). Augstmaņi ēda Tiramisu pirms tikšanās reizēm un mīļākajām un tā ieguva tādu statusu, kā uzbudinošs kārums.

Tiramisu vēsture

Tiramisu – 100 % itāliešu ēdiens, tāpat kā spageti vai pica. Pirmā tiramisu porcija tika pagatavota Itālijas ziemeļos 17 gs. beigās. Tā bija gandrīz nejaušība. Reiz Toskānas erchercogs Kozimo III de Mediči, kas bija slavens saldummīlis, nolēma apmeklēt blakus esošo Sienu. Vietējie pavāri gribot izpatikt augstajam viesim, izrādīja fantāziju un saldajā pagatavoja pavisam jaunu ēdienu nosaucot to „zuppa del duca” (hercoga zupa). „Zupiņa” tā iepatikās erchercogam, ka viņš apēda visu, līdz pat pēdējai karotei un recepti paņēma līdzi uz Florenci, jo nespēja vairs iedomāties dzīvi bez šī garduma. Florence, pateicoties Mediči dinastijas gudrajam valdījumam, 17 gs. beigās kļuva par mākslas centru, uz kuru no visas Itālijas saplūda mākslinieki, skulptori un dzejnieki. Viņi pēc nopelniem atzina Sienas konditoru „nohau”, smeļoties tajā iedvesmu, lai radītu nemirstīgus šedevrus.  

No Florences „zuppa del duca” pārcēlās uz Trevīzo, no turienes uz Venēciju. Zeltmatainās Venēcijas kurtizānes ātri vien atkoda ar kalorijām bagātā deserta burvību un iesāka to lietot pirms atbildīgākajām tikšanās reizēm. Viņas apgalvoja, ka „zuppa del duca” ne tikai uzlabo omu, bet arī piemīt uzbudinošas īpašības. Tieši no viņu vieglajām rokām ēdiens ieguva jaunu, noslēdzošu nosaukumu „Tiramisu”, kas tulkojumā skan nedaudz divdomīgi: „Uzmundrini mani” („pacel manu omu”).

Pēc vienas no versijām, īstu atzinumu Tiramisu ieguva jau Venēcijā, kur tas nokļuva pateicoties visuresošajiem uzpircējiem.

Protams, ir arī citas versijas, kuras ir garlaicīgas un sausas. Tā, piemēram, atrodas skeptiķi, kuri apgalvo, ka senajās itāliešu receptēs nav nekā līdzīga Tiramisu, tāpēc tas tika izdomāts pavisam nesen un tikai „nomaskēts” kā tradicionāls ēdiens ar gadu simtu senu vēsturi, lai pievilinātu uzmanību šim desertam.

2006. gadā avīze „Baltimor San” nopublicēja interviju ar konditoru Karminantonio Iannakone, kurš apgalvoja, ka tieši viens izgudroja Tiramisu un jau gadiem to gatavo Trevizo ceptuvē. Galu galā parasta sadzīves – praktiskā teorija: it kā itāļi aizdomājušies līdz Tiramisu radīšanai pavisam vienkāršā veidā – mērcējot sakaltušus cepumus kafijā. Un pēc tam jau sākuši pievienot desertā liķieri un kā pēdējais parādījies siers.

Tiramisu. Ne Teramisu? Tiramisu

Mūsdienās šis gardums ir pazīstams visā plašajā pasaulē, tomēr atmetiet cerību nobaudīt īstu Tiramisu ārpus saulainās Itālijas. Ja konditorejas vitrīnā ieraudzīsi lielu, apaļu torti un uz cenu zīmes būs atzīme „Tiramisu”, netici savām acīm – tas nav Tiramisu. Ja kādā no restorāniem Jums atnesīs desertu, kurš būs sagriezts akurātos gabaliņos, netici viesmīlim – tas nav Tiramisu.

Lieta ir tajā, ka par pamatu tiek izmantots pats svaigākais maskarpone siers, kurš tiek ražots tikai Lombardijā.  Vēl F. Petrarka, Dante un D`Annunzio tīksminājās pa Lombardijas ainavām, apdziedot savos darbos zaļās pļavas un ezeru gludos spoguļus. Līdz pat šai dienai Lombardijas smaragdzaļās pļavās ganās brangas govis no kuru piena iegūst augstvērtīgu saldo krējumu un savukārt no saldā krējuma iegūst unikālu sieru (55 % tauku). Gatavais produkts no sevis pārstāv kaut ko vidēju starp treknu krējumu un sviestu. Tā nosaukums radies no vārda marscherpa – tā lombardiešu dialektā sauc biezpienu. Ja visi citi sieri ir piena pārstrādes produkts, tad maskarpone ir saldā krējuma pārstrādes produkts, kurš piedod sieram smalku aromātu, maigu un neatkārtojamu garšu un spēcīgu kaloriju lādiņu.

Nākošā, ne mazāk svarīga Tiramisu sastāvdaļa – savoiardi, kas ir gaisīgi itāļu cepumi no olbaltumiem, miltiem un cukura, kam piemīt trubiņu forma. Reizēm, cepumi tiek aizstāti ar biskvītu, bet tas nav ne tuvu tam.

Kvintesence Tiramisu – Marsala vīns, kurš līdzās ar rumu, konjaku un liķieri ir samērā populārs konditoru vidū. Tāpēc Marsalu, kam  piemīt neatkārtojams aromāts un garša, bieži sauc par „kulinārijas vīnu”. Konditorejas izstrādājumu gatavošanai izmanto marsala fine un superiore, tai laikā kad verige, jo īpaši vergine soleras tiek pasniegts tikai kā aperatīvs, portvīns vai heres. Marsala ražo kopš 1773. gada Sicīlijā – Marsalas pilsētas apkārtnē. Vidusjūras admirāļa Nelsona eskadra dodoties uz Ēģipti paņēma uz kuģa līdzi jaunā vīna partiju, lai tā vērtību novērtētu jūras vilki – īstie stiprinošu dzērienu  zinātāji. Vīns tā iepatikās jūrniekiem un pašam admirālim, ka atgriežoties dzimtenē, viņi sarīkoja īstu „promoution company” tam. Marsalas gatavošanas procesā izmanto visdažādākās piedevas, kas piešķir dzērienam banānu, apelsīnu, mandarīnu un kafijas garšu.

Un no šī visa augstāk minētā, es domāju jūs jau nojaušat, ka pagatavot klasisko Tiramisu mājas apstākļos praktiski nav iespējams. Tāpēc, lai izbaudītu īstu Tiramisu ir jānokļūst Itālijā.

Tiramisu a la latvian

Sakarā ar to, ka valstī dižķibele un Itālija nav tuvākā kaimiņvalsts, tad, lai Jūs iepriecina latviskotais tiramisu. Pamēģiniet pagatavot dižķibeles Tiramisu pašrocīgi – maskarpone aizstājot ar putukrējumu un treknu biezpienu, Marsalu var aizvietot ar konjaku vai amaretto liķieri, bet savoiardi ar veikalos nopērkamiem vai biskvīta kārtām.

Desertu necep cepeškrāsnī, bet atdzesē ledusskapī, tas nozīmē, ka Tiramisu ir iespējams pagatavot pat tiem, kas ir tālu no kulinārijas un var mēģināt pārsteigt savus viesus ar šo konditorejas mākslas šedevru.

Lai pagatavotu klasisko Tiramisu nepieciešams saberzt 6 olu dzeltenumus ar cukuru, līdz veidojas viendabīga masa, tad pievieno 450 gr maskarpone, nedaudz marsala vīnu un visu rūpīgi samaisa. Pēc tam uzmanīgi iegūtajā masā iecilā sakultus olu baltumus. Uzvāra 200 g espresso kafiju, atdzesē un traukā ar platām malām samaisa kopā ar marsalu. Ļoti ātri iemērc kafijas – marsalas maisījumā vienu pēc otra savoiardi un izklāj četrkantaina trauka apakšu. Pa virsu maskarpone krēma kārta. Obligāti pārkaisa ar šokolādes skaidiņām. Atkal kārta ar apmērcētiem cepumiem, krēma kārta ar šokolādes skaidiņām. Visu liek ledusskapī vismaz uz 6 stundām. Pirms pasniegšanas bagātīgi pārkaisa ar kakao pulveri.

Ieva Peņķe

Komentāri

Nav komentāru

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS