Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/skaidrojumu-abc/zilene/

Zilene

Zilene – mellenes tuvākais radinieks. Zilenes ir nedaudz saldākas, blīvākas un 1,5-2 reizes lielākas par mellenēm. Zilenes mīkstums ir viegli zaļgans un ūdeņains. Vēl viena atšķirība ir tā, ka mellenes aug praktiski tikai priežu mežos, bet zilenes aug visdažādākajās vietās, būdama samērā mazprasīga, zilene aug gan tundrā, gan mitrajos mežos, gan kalnu augstienēs. Zileņu mētras atrodamas pat Novaja Zemļā. Zilenēm ļoti patīk ziemeļu kūdras purvi. Tās aug arī tālajos austrumos, kur vietējie iedzīvotāji no šīm ogām vāra ievārījumu. Zilenes pat aug augstienēs, kas ir līdz 3 tūkstoši virs jūras līmeņa.
Šīs ogas bagātas ar augu olbaltumvielām un ogļhidrātiem, pārsvarā ar glikozi un fruktozi, satur organiskās skābes - citronu un ābolu, C un A grupas vitamīnus, A provitamīnu, minerālsāļus - kāliju, kalciju, magniju, fosforu un dzelzi. Zilenes ieteicamas pie sirds-asinsvadu saslimšanās, asinsrites un gremošanas sistēmas funkciju traucējumiem.
Zilenes ir netikai augs, kuru var sastapt savvaļā, bet pastāv arī liels daudzums kultūru, kuras audzē dārzos. Dārza zilenes ražo ogas daudz ražīgāk, kā savvaļas zilenes. Dārza zilene var ražot 1,5-2,5 kg ogu no viena krūma, bet dārza zilenes krūms var sasniegt 2,5 – 3 m augstumu un kalpot kā dzīvžogs. Savvaļā augošo zileņu ogas ir nedaudz iegarenas, 1 cm garas, tumši zilā krāsā ar zilganu samtu virspusē. Atšķirt zilenes no mellenēm var pēc krūma: zileņu krūms ir 50-90 cm augsts, tumši pelēks stumbrs un lapas 1-3 cm garas. Zileņu ziedi nav koši un knapi samanāmi ar baltu vai rozā nokrāsu. Bet mellenes augs mazos krūmos, kas nav augstāki par 30 cm un ar zaļganbaltiem ziediem.
Zilenes ir grūti savākt – nesabojājot un vēl grūtāk ir tās uzglabāt. Tāpēc pārsvarā tās ēd svaigā veidā un arī tāpēc, ka svaigās ogās derīgo vielu koncentrācija ir vislielākā. Senos laikos zilenes pasniedza kā desertu, vārīja kompotus, kvasus un pat gatavoja vīnu.
Zilenes satur glikozi, fruktozi, saharozi, pektīnvielas, miecvielas, minerālvielas, lapas - arbutīnu un miecvielas. Zilenes lieto, ja ir caureja (1 TK žāvētas zilenes ieber verdoša ūdens glāzē un ļauj iestāvēties 15 minūtes), dizentērija, gremošanas orgānu iekaisumi, saaukstēšanās, drudzis, mazasinība, diabēts. Zilenes ir diētiskas, tās lieto ārīgi, lai dziedētu brūces. Lapu uzlējums ārstē drudzi un hroniskas ādas slimības.
Tiesa, no zilenēm var gatavot visus tos ēdienus, ko no mellenēm, tikai ne visi to zina. Zilenes ir garšīgas un vērtīgas ogas. Žāvētas zilenes var uzglabāt gadiem, jo to vērtīgās īpašības neizzūd. Uzskata, ka zilenes varot rosināt galvassāpes.
Zilenēm piemīt daudz unikālu īpašību:

  • aizsargā no radioaktīva starojuma;
  • nostiprina asinsvadu sieniņas;
  • palēnina nervu šūnu novecošanu.
  • lielisks pretcingas līdzeklis;
  • palīdz izvadīt žulti;
  • palīdz ārstēt sklerozi;
  • noņem iekaisumu.

Zilenes iesaka lietot diabētiķiem, jo palīdz atjaunot audus, pastirina ārstniecikso līdzekļu iedarbību, kas pazemina cukura līmeni asinīs un pastiprina vielmaiņu.
Zilenes satur 88 % ūdens, ~ 8% cukurs, 1 % olbaltumvielu, 1,6 % organiskās skābes (citronskābe, ābolskābe, etiķskāne u.c.), 1,2 % šķiedrvielas un 0,5 % miecvielas, krāsvielas un pektīnvielas (tieši šīs vielas izvada smagās radioaktīvās vielas – stronciju un kobaltu). Bez tā visa zilenes satur: karotinu, provitamīnu A un askorbīnskābi, visi B grupas vitamīni, K, P un PP vitamīnus. Nelielais (salīdzinot ar citām ogām) dzelzs saturs kompensē pilnīgu tā uzsūkšanos.
Bet zilenei ne tikai ogas var izmantot, bet arī lapas. Lapas arī satur noderīgas vielas, bet ne tik lielā koncentrācijā. No lapām gatavo novārījumus, izmanto marinādēs aizstājot upeņu/jāņogu lapas.
Zilenes ievāc vasaras beigās, pēc nogatavošanās pakāpes. Lai ogas neciestu vākšanas laikā, tās ievāc seklās kastītēs. Pēc savākšanas lielās ogas var atlasīt ēšanai vai saldēšanai, bet mazās un bojātās nolikt kaltēšanai, kompotam, želejai u.c.
Zilenes var uzglabāt līdz pat 2 nedēļām, ja uzglabā ledusskapī, stingri slēgtā traukā un 0 līdz +4*C. Zilenes labi pārcieš salu ( -15*C un pat zemāk) un var uzglabāt veselu gadu. Galvenais priekšnosacījums, traukam ir jābūt labi noslēgtam, lai ogas neuzsūktu citas smaržas.
No zilenēm var gatavot kompotu, ķīseli, ievārījumu vai džemu, kvasu vai vīnu, pievieno saldējumu kokteiļos un uzpūteņos. Ogas izmanto pīrāgu pildījumiem un mērcēs, ar vienvārdsakot jebkuras ogas vietā var izmantot un kur vien labāk tīk.

Zilenes receptēs:

Komentāri

Kumeliite:
29.08.09 21:29:13

Hmm, ljoti interesants raxts, bet... kaa naakas, ka nav piemineeta galvenaa zilenju aareejaa atshkjiriiba no melleneem - krustinjsh ogas augshgalaa?! Taa tachu ir pirmaa lieta peec kuras atshkjirt shiis ogas.
Janits:
10.06.11 10:24:22

Jā šitās retās ogas ir pat ļoti veselīgas un garšīgas... Es zinu, ka zilenes reti ir pieminēts.
Es bērnībā viņas ēdu.
xxx:
24.07.11 21:33:48

nu kuldīgas pusē šīs ogas nav nekāds retums.....
peksis:
11.08.11 19:58:33

Aplams ir uzskats, ka zilenes var izraisīt galvassāpes.Šāds uzskats radies acīmredzet tāpēc, ka zilenes lielākoties aug līdzās vaivariņiem, kuru smarža daudziem patiesi izraisa galvassāpes. Krievu valodā zilenes sauc "pjaņicas",un šāds nosaukums arī sasitīts ar vaivariņiem, nevis zilenēm.
Marija Magdalēna:
28.08.11 00:34:17

Viss ir brīnums un Dieva dāvana. Arī zilenes. Mācīsimies tikai to novērtēt.

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS