Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/stils/gavenis/

Gavēnis

"Gavēnis ir daļa no manas būtības. Es nevaru bez tā iztikt, tāpat kā nevaru iztikt bez acīm. Tas, kas ārpasaulei ir acis, iekšējai pasaulei ir gavēnis." /Mahatma Gandijs/

Gavēnis - garīguma laiks

Jebkura gavēņa laikā pieaug cilvēka jūtība, spēja domāt un uztvert pasauli dziļāk. Tāpēc gavēnis ir daudzu reliģijas sistēmu sastāvdaļa, bet, protams, kā garīgas attīrīšanās ceļš gavēnis ir izmantojams arī ārpus jebkādas reliģijas. Tā ir pievēršanās sev, ko pavada meditācijas, klusums un miers. Īpaši piemērots gavēnis ir brīžos, kad jāpieņem svarīgi lēmumi vai sākoties jaunam dzīves posmam – ir vērts attīrīt sevi no liekā un ieklausīties sevī...

Runājot par gavēni reliģiju izpratnē, mēs pārsvarā atceramies kristiešu tradīciju, tomēr gavēnis kā reliģiskas sistēmas sastāvdaļa sastopams ne tikai kristietībā. Bet tagad par visu pēc kārtas – par badošanos vai gavēšanu veselības/slaiduma dēļ lai šoreiz spriež citi, mēs parunāsim par gavēšanu kā reliģisks sistēmas daļu.

Kristīgajā tradīcijā principā var runāt par diviem gavēņiem, jo arī adventes laiku var uzskatīt par gavēni. Kristietības vēsturē gavēņa tradīcijām iespējams izsekot līdz 4.gadsimtam mūsu ērā. Viduslaikos pirmsziemassvētku gavēnis ilga 40 dienas un sākās pēc 11.novembra – Mārtiņdienas. No šiem laikiem daudzām Eiropas tautām saglabājusies arī Mārtiņdienas zoss ēšanas tradīcija, kuras pirmsākumi gan noteikti meklējami jau pagāniskajā kultūrā. Tomēr gavēņa jēdziens kristietībā tiek attiecināts tikai uz Lieldienu gavēni. Kristīgās baznīcas kalendārā Lieldienu gavēnis, pieminot Jēzus 40 dienu ilgās ciešanas tuksnesī, ievērojams 40 dienas pirms Lieldienām, savukārt Lieldienas ar 325.gada baznīcas konsila lēmumu tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pavasara pilnmēness un iekrīt laikā starp 22.martu un 25.aprīli.

Gavēnis sākas trešdienā pēc 6. svētdienas pirms Lieldienām. Pēc tam, kad Beneventes sinode 1091.gadā, pieminot Jēzus gavēņa beigas, no gavēņa laika atskaitīja svētdienas, gavēņa sākuma laiks pavirzījās par sešām nedēļas dienām uz priekšu. Kopš tiem laikiem par gavēņa sākumu tiek noteikta trešdienā, kas seko 7. svētdienai pirms Lieldienām – Pelnu dienā.

 Gavēņa laiks kristiešiem ir saistību laiks, jo šai laikā kristiešus saista pienākums – pienākums gavēt, t.i., nelietot gaļu, piena produktus, vīnu un olas, piedalīties Lieldienu dievkalpojumos.

Romas katoļu baznīca

Līdz 1966.gadam Romas katoļu baznīca bija noteikusi visiem katoļticīgajiem obligātu gavēni katru piektdienu, pieminot Jēzus nāves dienu, un lielo gavēni pirms Lieldienām. Taču tā kā šādi bija liegts katra cilvēka individuāls lēmums to ievērot, toties par ārkārtīgi nozīmīgu tiek uzskatīta katra ticīgā iekšējā pārliecība, pāvests Pāvils VI pasludināja jaunu kārtību gavēņa ievērošanā – noteikts, ka obligāti jāgavē Pelnu dienā un Lielajā Piektdienā, bet citās dienās gavēni būtu ārkārtīgi nepieciešams ievērot. Stingri noteiktajām gavēņa dienām arī precīzi noteikts, kā jāgavē – ir atļauta tikai viena pamatmaltīte un neliela ieturēšanās pārējās divās ēdienreizēs, pie tam jāatsakās no gaļas.

Atsacīšanos no gaļas daudzi cilvēki neuztver kā īpašu zaudējumu, tāpēc ieteiktajā gavēņa laikā cilvēks var pats izvēlēties citus aizliegumus, ko viņš uzskatīs par upuri. Tā, piemēram, daudzi katoļi gavēņa laikā atsakās no saldumiem un/vai visām citām baudvielām – kafijas, tējas, alkohola, cigaretēm. Citi izvēlas ierobežot pie televizora pavadīto laiku, mūzikas klausīšanos vai ballīšu apmeklēšanu. Tā iespējams gavēņa laiku individualizēt, ticīgie gavē tik ilgi un tādā veidā, kā uzskata par pareizu.

 Apzināto ierobežojumu jēga ir dvēseles un gara audzināšana, tāpēc katram katolim gavēņa laikā vismaz vienreiz jāizsūdz grēki.

Pareizticīgā baznīca

Pareizticības pamatprincipi nosaka, ka katram ticīgajam gavēšanas veids jāsaskaņo ar Dievu, sevi pašu un savu priesteri – netiek ieteikta nekāda „pašdarbība”, pie kam par svarīgāko gavēņa daļu uzskatāmas lūgšanas un atturēšanās no grēkiem, nevis atteikšanās no ēdiena.

Austrumu pareizticīgā baznīca paredz četrus gavēņus – lielais gavēnis (7 nedēļas pirms Lieldienām - 50 dienas stingra gavēņa), apustuļu gavēnis (no pirmās svētdienas pēc Vasarsvētkiem līdz Pētera un Pāvila dienai 29.jūnijā – ilgums atkarīgs no Lieldienu datuma, viegls gavēnis), Marijas Debesbraukšanas gavēnis (1.-14.augusts, 14 dienas vidēji stingrs gavēnis) un Ziemsvētku gavēnis (no 15.novembra līdz 24.decembrim, 3 nedēļas viegls, 3 nedēļas vidēji stingrs gavēnis). Papildus jāgavē arī katru trešdienu un piektdienu, izņemot nedēļās uzreiz pēc Lieldienām un Ziemsvētkiem.

 Gavēņa laikā jāsamazina gan maltīšu skaits, gan to apjoms. Minēto gavēņu laikā ir dienas, kad jāievēro stingrāki nosacījumi, un dienas, kad tie ir vieglāki: vieglākā forma ir atteikšanās no sauszemes dzīvnieku produktiem, stingrākā – attiekšanās no jebkuriem dzīvnieku izcelsmes produktiem, izņemot medu un jūras produktus, eļļas un, protams, alkohola, pie tam ēst nedrīkst vairāk kā divas reizes dienā.

Protestantisms

Reformatori uz gavēņa tradīciju Romas katoļu baznīcā raudzījās visai kritiski. Viņuprāt gavēnis esot tikai ārēja darbība, reliģiozitātes virspusēja izpausme, kas Dievam nav vajadzīga. Tā kā Jēzus upurēja sevi pie krusta, citi upuri vairs nav nepieciešami. Un tomēr mūsdienu protestantismā gavēšanas tradīcija ir pazīstama. Attiekšanās no gaļas un baudvielām Lielajā Piektdienā ir iekšējs likums daudziem luterāņiem. Jo tuvāk konkrētā protestantu konfesija saistīta ar katolicismu (vai – jo tuvāka katra protestanta reliģiozitāte ir katolicismam), jo izteiktāki tiek ievērots 40 dienu gavēnis pirms Lieldienām un praktizēti attiecīgi pareizticības vai Romas katoļu baznīcas gavēņi.

Gavēnis islāmā

Islāma tradīcija paredz maksimāli 30 dienu ilgu gavēni, ko sauc par ramadānu. Ramadāna laikā saskaņā ar Korānu laikā starp saules lēktu un saules rietu musulmaņiem ir aizliegtas jebkādas ķermeniskās baudas, tai skaitā šķidras vai cietas pārtikas uzņemšana, ūdens dzeršana, dzimumattiecības un smēķēšana. Papildus gavējošajiem jārūpējas par to, lai neuzsāktu strīdus ar līdzcilvēkiem, nemelotu, nebaumotu un nežēlotos. Sufiji (islāma misticisma virziens) ievēro vēl stingrākus noteikumus – viņiem jārūpējas, lai viņu galvas nepiesārņotu sliktas domas un netiktu domāts nekas cits kā patiesība. Islāmā gavēnis tiek uzskatīts par īpaši iedarbīgu pretlīdzekli pret „zemiskām tieksmēm”.

Tā kā musulmaņu kalendārs ir Mēness kalendārs, Ramadāna laiks mainās un atbilstoši Rietumu kalendāram katru gadu sākas apmēram 11 dienas ātrāk nekā iepriekšējā gadā. Apmēram 33 gadu laikā tā laiks „izceļojis” visu Saules gadu. Ramadāna sākuma datuma noteikšanai (un saskaņošanai ar gregoriāņu kalendāru) tiek izmantoti gan astronomiskie aprēķini, gan arī faktiskā jauna mēness redzamība pie debesīm – ja debesis klāj mākoņi un mēness nav redzams, gavēni var pārtraukt.

Gavēnis jūdaismā

Jūdaisma tradīcijā tiek ievērots lielais gavēnis - 40 dienas pirms Jom Kippur– Samierināšanās svētkiem. Pamatojums – 40 dienas, ko pravietis Mozus pavadīja Sinajas kalnā bez ēšanas un dzeršanas, pēc tam saņemot no Jahves 10 baušļus. Visstingrākie priekšraksti nosaka, ka gavēņa laikā nedrīkst mazgāties, strādāt un izrādīt seksuālu aktivitāti.

Ņemot vērā smagos vēsturiskos notikumus, kas skāruši ebrejus, laika gaitā rabīni noteikuši vēl vairākas papildus gavēņa dienas, kad gavēnis ir sēru sastāvdaļa. Lielākās sēras ir Av mēneša 9.dienā, kad, kā vēsta hronikas, Jeruzalemē tika iznīcināts pirmais un otrais templis un ebreji izdzīti no Spānijas. Mazāk stingrs gavēnis jāievēro 17.tammus, 3.tišri un 10.tevet dienā – arī šīs dienas saistītas ar tempļu postīšanu Jeruzalemē.

Papildus ebreji ievēro gavēni arī vienu dienu pirms Purimas jeb Pavasara svētkiem. Visās šajās dienās tiek ievēroti līdzīgi nosacījumi kā lielā gavēņa laikā.

Gavēšana buddhismā

„Atturēšanās no ēdiena dāvā cilvēkam zināšanas par viņu pašu” – tā ir Buddhas atziņa, pie kuras viņš esot nonācis kāda sava gavēņa laikā. Un tomēr – buddhisma ceļā galvenais ir prāts un kontrolēti prāta stāvokļi, jo tikai prāts ir tas, kas mūs padara laimīgus vai nelaimīgus. Gavēšanu dažādās buddhisma praksēs izmanto, lai padarītu prātu skaidrāku un arī lai netērētu laiku un enerģiju, rūpējoties par pārtiku, - šai laikā labāk strādāt ar sevi un lai attīrītu negatīvo karmu, ko radām, pieķeroties (pārlieku rūpējoties) ēšanas baudai. Buddhistiem nav īpašu gada periodu vai kalendāra dienu, kad vajadzētu atturēties no ēdiena, - jebkurš, kas pievērsies buddhismam, var atturēties no ēdiena vienmēr, kad uzskata to par nepieciešamu sava garīgā ceļa veikšanai. Vairāk vai mazāk stingrs gavēnis tiek ieturētas, veicot padziļinātas meditāciju prakses – retrītus (piemēram, Njung Ne retrīta laikā, kas parasti ilgst trīs dienas, buddhisti atturas no jebkādas pārtikas, kas rada izkārnījumus, un pārtiek tikai no ūdens).

Lai kāds arī būtu garīgais ceļš, kuru ejam, būtiska ir katra individuālā motivācija, kāpēc izvēlamies gavēni kā vienu no šī ceļa soļiem. Gavēņa laikā mēs atbrīvojamies no lietām un ieradumiem, kas kavē mūs garīgajā ceļā, apgrūtina un nospiež. Gavēšana palīdz sasniegt iekšēju mieru un klusumu, kurā iespējams sadzirdēt Būtisko, ko kādreiz (vienmēr?) esam zinājuši...

Autors Nora

Komentāri

Vista:
24.02.06 10:01:58

Paldies, Nora! Tad šogad 1.martā sāksim gavēt? :))
Nora:
01.03.06 22:31:11

Vista, :), es no tās pēdējās šī raksta sadaļas, man tam īpašss datums nav vajadzīgs :)
Erika:
16.12.06 12:41:46

paldies par saiisinaatu noderiigu informaaciju manam referaatam :)
oskars:
11.01.07 10:49:56

Gavēju no 2002.02.05 veselas 40.dienas,lietoju tikai sulas un ūdeni.Izturēju.Pašas grūtākās bija pirmās 20.dienas.Beigās domāju vai vispār vērts atsākt ēšanu.
XXL:
14.10.09 17:06:49

Es ari par gavēni!!!
Pavasarī nometu 8kg;-)! Tagad gaidu novembri, lai līdz Ziemassvētkiem atkal pacīnītos.
dore:
01.12.09 12:44:47

Ko drīkst un ko ne gavēnī pirms Ziemassvētkiem.Jo gluži bez ēšanas jau ari nevar
Oskaram:
17.02.10 13:09:59

Ar badošanos jābūt prātīgam. Mana meita badojās apmēram 3 nedēļas, zaudēja kādus 9 kg, bet kad atsāka normāli ēst, dabūja atpakaļ ap 20 kg. Nu jau laikam gadi 8 pagājuši, drusku ir nometusi svaru, bet tikai drusku, līdz iepriekšējam līmenim pat nav ko sapņot.

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS