Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/stils/psrs-laika-ballite/

PSRS laika ballīte

Strauji tuvojas kārtējā dzimšanas diena. Tā kā parasti "uzstāšanās" kolēģu priekšā notiek ļoti vienādi un, godīgi sakot, bargi samazina naudas maka biezumu, šoreiz ienāca prātā rīkot tematisku pēcpusdienu, iespējams, arī lētāku. Ideja - baļļuks padomijas stilā:

  1. Kolēģu vecumam atbilstošs, tā teikt, kā mēs reiz...
  2. Asociācijas - ar avīzēm apklāts galds (nu, piemēra: Pravda un Cīņa), protams, šņabis un skābēti gurķi, "ķieģelītis", ķilavas....

Kas vēl? Lūdzu, padalieties, tie, kuri atceras šos laikus vai arī apmeklējuši mūsdienu līdzīgas tematiskās ballītes! Gribu tautu pārsteigt un arī izraisīt nostaļģiju.

  • Tomātu sula no  3l burkas.
  • Neapvainojies, bet tad jābūt tiešām senai, ja ar Pravdu apklāts galds ietilpst Tavās atmiņās. Cik es atceros, tad bija rosoli, žāvētas vistas, kaut kādas žāvētas desas, zaļie zirnīši.
  • Patiešām tā laika šādas īpatnības neatceros, nu, es esmu gandrīz 40 gadniece, bet arī neko tādu neatceros. Drīzāk jau kā raksta, varbūt plus vēl cieto desu ripiņas, nēģus, daudz kristāla trauku uz galda, šnabis no karafēm, zapt's-ūdens stikla krūkā. 
  • Avīzi vajag, kiļkas vajag, graņonkas vajag. Apelsīnus (baigais deficīts), gurķi sālīti, ja gribas smalkāk, tad siļķi kažokā. Tomātu sulu uz galda nelika gan, vot zapt's-ūdens stikla krūkā - ir tuvāk patiesībai.
  • Pildītas olas. Cieto desu ripiņas, siers u.c. uz tā sauktajām šālēm t.i. ovālas formas šķīvjiem. Sviesta klucītis uz šķīvja. Zaļie zirnīši. Gan jau ka mājās atrodas arī kāds padomju laika galdauts. Salvetes māla gredzenos. Limonādes glāzes ar cukura maliņu.
  • Tās avīzes uz galdiem, ķilavas utml. drīzāk derētu zem saukļa "studentu būvbrigāde" vai "talka kolhozā". Svētku galdi manā bērnībā, kura noritēja vēlīnā padomijā, bija tīri smalki - ar kristāla glāzēm, somu liķierīšiem, visādiem salātiem, pildītām olām u.t.t.
  • Tomāti želejā, rosols.
  • Bērnībā, astoņdesmitajos gados, galdi viesībās lūza no ēdiena- rosols, siļķe kažokā, vārīti kartupeļi, kotletes, karbonādes, visādas citas variācijas par cepešiem, žāvētas vistas, dzēriens bija zaptsūdens vai ābolu, vai plūmju sula, vai kompoti, marinēti ķirbji -tie ko par viltotajiem ananāsiem sauca, šokolādes končas - un piedevās vēl pašceptas tortes, sākot ar biskvīta, tad biezpiena visādas variācijas, kā arī nedaudz citādāks Napaleons, kādu tikai manā ģimenē taisa  tas viss pasniegts tikai uz baltiem galdautiem no skaistām servīzēm un krustāla salātu trauki un glāzes. Vispār manai māmiņai patika taisīt visādas kulinārās izvirtības, kaut vai ikdienā vienmēr bija zupa, otrais ar gaļu vai zivi un saldais ēdiens katrā ēdienreizē, kas bija mājās katru dienu. Tā kā vismaz man kaut kādi ķilavu un vispār lētie varianti asociējas ar perestroikas laiku, kad visi krāmēja desmaizes ietītas avīzēs un gāja uz barikādēm, līdzi ņemot termosus ar kafiju vai tēju.
  • Avīzi klāja parkā uz soliņa, kad zildeguņiem bija svētki un odekolona vietā tika pie labas kandžas pudeles, tad bija nevis ķilavas, bet tefteļi tomātu mērcē un pavisam šiki bija ja varēja uzkost ar zaļu sīpolu. Normāls svētku galds bija daudz labāks kā tagad, nebija nekādu pārtikas aizstājēju, bija īsts krējums, īsts sviests, īsta majonēze, vietējie produkti... Un galdus klāja bagātīgi un šiki.
  • Piekrītu visiem, kas saka:
    • Padomju laikā cilvēki ēda daudz labāku, dabiskāku, garšīgāku un nesamākslotāku pārtiku;
    • Avīzes uz galda, šņabja pudele ar ķilavām un tomātu sula = padibeņu, kolhoza talku vai nodzērušos santehniķu padarīšana;
    • Padomju laikā bija dzīvas pirmo Ulmaņlaiku atmiņas par kristālu, labiem traukiem, glīti klātiem galdiem un galda kultūru, kam arī centās līdzināties;
    • Visi tie avīžu stāsti - propogandas materiāls, ko šolaiku jaunatne aiz patiesības nezināšanas pieņem par neapgāžamu īstenību. To gan drīzāk vajadzētu saukt par "bomžu dzīrēm" nevis padomjlaiku.
  • Ja ar avīzēm apklāti galdi utml. fīčas, tad tas laikam būs baļļuks bomžu stilā vai dzērāju gaumē, ne padomju laikā. Esmu augusi tajā laikā vidusmēra ģimenē, tiesa, laukos (zvejniekciemā, gan bagātā kolhozā), ne Rīgā, bet NEKAD neesmu redzējusi ar avīzēm apklātu galdu un brētliņas bundžā uz galda. Kas nāk prātā - uz galda ciemiņu trauki, nu, labākais, kas ir (ikdienā jau šā un tā var, bet ciemiņiem jāredz, ka viss ir oki doki). Rasols, siļķe kažokā, pašu ceptas plātsmaizes, šmorēta gaļa, kāposti, pildītas olas, karbonāde, kotletes, Mokka... Vispār TAJOS laikos klāja bagātīgus galdus, gandrīz noteikti ar siltajiem ēdieniem.Ja par TO laiku studentu ballītēm, tad mēs taisījām siermaizes (rīvētu sieru jaucām ar jēlu olu un likām uz maizēm), šķiņķmaizes, ķilavmaizes ar olu.... notika taisīttas tagad modē esošās dārzeņu plates. Pareizi te tika minēts, žāvētas vistas bija topā. 
  • Kāreiz ar draudzeni sēdējām un atcerējāmies padomju laiku svētku galdus:
    1. Agrāk bija viss deficīts;
    2. Galdus klāja nu bagātus ar visām deficīta precēm;
    3. Visu arī apēda, jo tādus kārumus tik svētkos dabūja.

Tātad salāti: olivjē, siļķe kažokā. No aukstajām uzkodām: kūpināta vistiņa, žāvēta/kūpināta karbonāde, desas. Siltajos bija kartupeļu biezenis vai vārīti kartupeļi ar kotletēm, karbonādēm, jā bija tie morsi, šampis un šnabis, kā arī labs konjaks. Protams ar grūtībām dabūtā torte un konfetes. Galdi smuki klāti, katra saimniece nu centās, centās. Ja pa lēto, tad tiešām tādas strādnieku brokastis, pusdienas būvobjektā: avīze, sviestmaizes un kefīrs.

  • Ķilavas ar pildītām olām, mušmires (olu kātiņš, tomātu cepurīte, majonēzes punktiņi, zaļo zirnīšu zāle). Marinēti ķirbīši. Rosols ar siļķi. Tomāti želejā. Mazās kotletītes, vārīti burkāni un zaļie zirnīši želejā, sakārtoti uz garenā šķīvja. Siers un sviests sagriezti kubiņos un sakārtoti vienā traukā (vienmēr kāds ņemot sieru iegrābās sviestā). Vēl bija visādas gaļas ruletes. Avīzi var aizstāt ar skaisti rūtainu vaska drānu, jo atceros no bērnības, ka katrā svētku reizē vecais virtuves vastuks tika nomainīts.
  • Mans pasākums - galdu apklājām ar vecām avīzēm uz kura sarakstījām tā laika uzsaukumus krievu valodā ("Mir,maj,trud", "Slava KPSS", Vasja durak utt). Uz galda uzlikām šprotes, marinētus gurķus, vārītas olas, falšo zaķi, ķieģelīti (maizi), tomātus želejā, zivis tomātu mērcē. Ar mizu vārītus kartupeļus. Vārdu sakot staigājām pa veikalu un mēģinājām atcerēties, ko tajā laikā varēja nopirkt. No saldajiem bija prjaņiki un barankas. Dzērām šņabi no "graņonkām", bet sulu salējām 3 l burkā. Puķes (sarkanas neļķes) arī salikām burkā. Pašas bijām apģērbušās krievu tautas tērpā un apsveikums jubilārei arī attiecīgi krievisks.
  • Neaizmirstiet šķīstošo kafiju. Šprotes. Atkarībā no sezonas svaigie gurķi. Atceros, mammas dzimšanas dienā marta sākumā svaigie gurķīši bija bezmaz vai centrālais ēdiens. Siltajam galdam vārīti tupeņi, karbonādes, kotletes. Atceros man viena radiniece arī vārīja kaudzi ar cīsiņiem. Eh, kā bērniem garšoja.
  • Kāda šķīstošā kafija, jūs ko?! Garšīga maltā kafija vārīta katliņā - smaržoja visa mājā. Piekrītu, ka tolaik (nu vismaz manā atmiņā ir 70-80-90 tie gadi) galdi tika klāti bagātīgi. Tagad pat mūsmājās vairs tik ļoti daudz neliek uz galda un jāsaka, ka, neēd arī vairs ciemiņi, lai cik tas jocīgi neliktos.
    • Mūsmājās siltais bija kupāti, kotletes, šniceles, kartupeļi, skābie kāposti sautēti.
    • Aukstais galds - gaļas ruletes, žāvēta vista (opis žāvēja un veda mums), rosols, biešu salāti, marinēti gurķīši.
    • Saldais - kafijas krēms ar ķīseli vai putukrējums ar kompota augļiem. Omītes ceptas bulciņas un cepumi, lielos svētkos lielās lauku kūkas(omīte ar savu māsu cepa to visu pašas un bija ļooooooti gards viss).
    • Lielais deficīts - mandarīni ziemā. Pašmāju āboli.
    • Padzeramais - pašu vārītas sulas.

Kas tagad ir savādāk - manuprāt, lielos vilcienos ir viss tas pats, ja vien netaisa speciālos galdus (šusi, lavašus, pastas utt.). Tā kā padomjlaiku galds latviešu mājās īpaši nav mainījies.

Drīzāk es piedāvāju ne padomjlaiku tematiku, bet, piemēram, krievu virtuvi ar lieliem pildītiem pīrāgiem, piemēram, pelmeņiem, boršču utt.€

  • Atceros, ka galdi bija pilni un balles varenas, tagadiņ ar tādu vērienu vairs nav manītas.
  • Jā, arī manās atmiņās no 60. gadiem skaisti un bagāti klāti galdi, viss pašu taisīts, cepts un vārīts, neaizmirstot par garnējumu, + mūsmājās dziedāja uz nebēdu visu vakaru bez īpašas iekustināšanas, dancoja arī, ka grīdas krāsa putēja! Nu nekādi nevaru pieņemt nievīgu un ņirdzīgi pazemojošu attieksmi pret tālaika svinībām un galdiem!
  • Vēl pie tiem kartupeļiem un karbonādēm, kotletēm vienmēr bija mērces trauks ar balto miltu mērci. Un mārrutki uz galda. Aukstā gaļa. Riba zaļivnaja", kā filmā (zivs galertā). Lielos svētkos pildīta līdaka. No skata vesela zivs.
  • Tādas lietas, kuras tolaik lika galdā mūsu laikos ir grūti pagatavot. Pašu kūpinātas vistas, pašu audzētas cūkas galerts, aknu pastēte, dradži, asinsdesas, karbonādes, kūpinājumi. Viss svaigs un ārprātā garšīgs. Nemaz nerunājot par štovētiem kāpostiem (spaiņos), marinētām baravikām, sālītu rudmiešu salātiem, pēc smalkām receptēm taisītiem marinētajiem gurķīšiem, dārzeņu salātiem, visdažādākajiem paštaisītajiem kompotiem. Kartupeļu pankūkas, cepelīni ar balto sviestu. Salāti un tortes vispār ir vesela sadaļa. Tajos laikos neko nopirkt nevarēja. Attiecīgi tauta visu taisīja pati. Un kruti bija dabūt foršas receptes un kaut ko interesantu sameistarot no pašaudzētām lietām. Vēl jau nepieminēju tādu ekstru kā jaunpiena sacepums. Un visādi zivu ēdieni - līdaku kotletes, karpa želejā, pildītas karpas, sālīti līdaku ikri. Pēc ērzeļu kastrācijas arī attiecīgie gaļas izstrādājumi. Tā kā bija arī mednieki, tad mežacūku un stirnu gaļa dažādos veidos.

Komentāri

aculiecinieks:
02.09.11 15:19:26

Iespējams,ka daudzi nezina:pirmo reizi Latvijā žāvēts(kūpināts) tītars parādījās apmēram ap 1978.gadu.To varēja iegādāties pad.saimniecībā "Barkava".Tur bija tītaru ferma.Pakaļ brauca pat no Rīgas.Žāvēta vista parādījās Latvijā 1979.gadā Rīgā restorānā Berģos pie Brīvdabas muzeja,(labs krodziņš bija).Pēc tam,žāvētu vistiņu,garās rindās varēja iegādāties pie autoservisa Berģos,bišķiņ tālāk(bet rindas bijā lielaaaas).Garša bija ,apmēram, kā tagad Rubeņa vistiņām,kaut gan tās bija garšīgākas...
Valdis:
06.07.12 11:12:51

Krievu laikā bij tāds interesants paradokss - bodēs bija tukšums, bet visiem pilni ledusskapji. Un, kam nebij ruki - krjuki, tie vistu paši prata nožāvēt. A citi produkti bija pulka dabīgāki, un gardāki, kā šodienas plastmasa.
A tas, ko Tu attēloji - ar Pravdu, gurķiem un brāļu kapiņiem tomātos - varētu būt paģirbrokasts drāšu fabrikā!

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS