Cāļa virtuve

http://virtuve.calis.lv/noderigi/stils/tematiska-ballite-padomju-laiki/

Tematiskā ballīte - Padomju laiki

Melnie ikri, servelāde, selgas cepumi, tūristu brokastis, ko vēl no mūsdienās nopērkamiem produktiem ēdām padomju laikos? Tajā laikā ēst negatavoju (vairāk pievilka tēta radioaparātu remontēšana utt.) tāpēc neatceros arī ko ēdu. Man vajag tematiskajai ballītei. Pati tagad gatavoju labi, tāpēc priecāšos arī par receptēm.

  • Saldskābmaize vai ķieģelītis, tas it tas, ko varu uzcept maizes krāsniņā.
  • Ķieģelītis. Vēl - "gotiņas", ķilavmaizītes ar olu, siļķe kažokā, galerts ar mārrutkiem vai sinepēm, pašmarinētas sēnes. Tu taču nedomā visus ēdienus uztaisīt. Izdomā koncepciju – kafijas galds, pusdienas, tikai zakuska un tad vieglāk būs iedot gan receptes, kad pateikt, ko bodē nopirkt. 
  • Ķilavmaizītes, rasols, 3 litru burka skābētu gurķu, neļķes vāzē un pirms tam ietītas avīzē. Kotletes. Skābēti šķovēti kāposti.
  • Rasols, siera salāti, vārītu olu pusītes ar majonēzi, tomāti sagriezti šķēlītēs ar pipariem un sāli pa virsu, tomāti želejā, paštaisītas pastētes, menca tomātu mērcē, kūpinātas reņģes, bulciņas ar ķimenēm, atceros šokolādes desu, šad tad bija Lācīši Ķepainīši, zefīrs un mandarīni (bet ļoti reti), augļu marmelādes (tādi plakani pus riņķīši – vēl joprojām var nopirkt).
  • Resnā doktora desa.
  • Menca tomātu mērcē - saspaidīta ar dakšiņu un klāt piemaisīts sīki sagriezts sīpols. Vēl to pašu darīja ar mencu aknām, bet tad paziņoja, ka tajās ir nejaucības iekšā un ilgu laiku nepārdeva.
  • Mencu aknas.
  • Pildītas olas ar ķilavām - patiesībā diezgan garšīgs ēdiens.
  • Kur domā atrast padomju laiku tūristu brokastis. Toreiz taču tās vēl netaisīja no sojas, tās bija lieliskas. Miežu kafija.
  • Menca tomātu mērcē saspaidīta ar dakšiņu un klāt piemaisīts sīki sagriezts sīpols. Samaisa ar skābu krējumu, etiķi un sinepēm. Gāja uz maizītēm uz, urrā, vēl tagad reizēm tādu sataisu.
  • Ķīseļi ar krēmiem. Bulciņas ar magonēm vai biezpienu pa vidu, vai vienkārši ar cukuru pārkaisītas.
  • Šprotu maizes. Bija populāras arī maizītes ar pastēti. Kārtīgam latvietim uz galda nēģi tomēr bijuši visos laikos - i pirms -, i pēc padomju, i padomju.
  • Slidotavā vēl pārdeva rupjmaizi (ķieģelīti) ar vārītiem cīsiņiem. Universālveikalā centrs - zivju un rīsu pīrādziņi. Bulgāru marinētie gurķi un tomāti savā sulā. Konfektes - Piena lāse un Esmeralda.
  • Rasols. Burkānu, siera un ķiploku salāti. Siļķe kažokā. Krabju nūjiņu un rīsu salāti. Klāt maizes šķēles - mums bija vienmēr saldskābā, ķieģelis bija par prastu. Saldajā pie kafijas melnais princis, biezpiena torte ar cepumiem selga, salda desa no kukurūzas nūjiņām. Bērnu dzimšanas dienā – saldējuma kokteili - plombīra saldējums ar ābolu vai persiku sulu. Un šprotes uz maizītēm, vai tāpat bundžiņā uz galda. Mencu aknu salāti.
  • Maizes desa, limonāde - tarhūns, pienenīte. Tumšās īrisa konfektes, plikās konfektes bez papīriņiem. Konfektes - Biz biz mārīte, Varžu kājiņas.
  • Man jau liekas, ka padomju laikā krabju nūjiņu nebija, tad jau vēl nezinājām, kas ir krabji. Pazinām tik vietējos vēžus.
  • Prjaņiki. 
  • Vodka.
  • Galvenais ir pareizi noformēt. Lai visam piešķirtu īsto gaisotni, vajag arī alumīnija dakšas un graņonkas. Tāpat neaizmirsti par puķainu vaska drānu. Siļķe, vobla. Kalmāri vārīti dillēs. Cepti cīsiņi, vārīti cīsiņi ar sinepēm, cepta doktora desa vai žāvētā gaļa ar ceptiem kartupeļiem. Ceptas reņģes. 
  • Sardeles, šķovēti kāposti, rasoļņiks, borščs, rasols un šnicele ar rīvmaizi, lucīši, ceptas reņģes. Cepeškrāsni "pīļu pannā” cepta menca - pārlikta ar ceptiem sīpoliem un tomātu mērci - garšīgāk nākošajā dienā atdzisis. Pildītas olas - izņem dzeltenumu un ar majonēzi samīca - ieliek piparu actiņas, pāri var ķilaviņu. Vēl cepa nutrijas gaļu, desas - palkām pirka. Piedodiet - kūpināts zutis (uz treknās ādiņas ķērām faronenes - skudras). Saldajā biezpiena sacepums ar ķīseli, kompots. Kāruma sieriņš, "Draudzība" kūka, zefīrs, šokolādes konfektes. Pumperniķeļi, bulciņas ar zapti, magonēm un kanēli. Hermanis - tāds kā kēkss sanāca, bija ieraugs katru reizi jāatstāj, sēnītes - vafeļu mīklas, vafeles un riekstiņi ar kondensēto pienu, krēmi jau arī bija - šokolādes, biezpiena, pašcepti pīrāgi un plātsmaizes jau arī mūžīgi, biskvītu mīklas ruletes, cepumi mājās cepti. 
  • Gaisotnei", protams, var tā māžoties, bet... kurš no šejieniešiem, kas atceras padomju laikus, ēda ar alumīnija dakšiņām un dzēra no graņonkām? Kaut gan... jā, skolā tiešām tādas bija.
  • Maizes bija visādas - mēs ķieģelīti nepirkām, rupjmaize, saldskābmaize, magoņmaize, kliņģeri. Pumperniķeļi, bulciņas ar zapti, magonēm un kanēli. Vodka??? Graņonka??? - nu latvieši arī padomju laikos dzēra no mazajām glāzītēm, liķieris Moka, Agdams, Kagors - starp citu ne jau surogāt vīns, bet Kagors VK, Solcedar, dažādi ogu uzlējumi spirtā  - dzērvenes, upenes, olu liķierus mājās kūlām - karafītēs lējām, Melnais Balzams, Vetas liķieri, Pīlādzis, Piparmētru un Benediktīnu gan nepirkām - 45 grādi - baigi stiprais - tas dzērājiem. Šņabis Pšeņičnaja, Dzintarlāse, Baku konjaks, Taizeleis. 
  • Cik nu iz savas bērnības atceros, mājas ballītēs nekad nav bijušas ne alumīnija dakšas, ne graņonkas, ne avīzes vai vastuks uz galda. Bija balts lina galdauts, dzēra no kristāla glāzēm, bija pavisam normāli galda piederumi. Nu labi, ikdienā varbūt bija kāda alumīnija dakša. Bet ne ballītēs.
  • Miežu kafija. Un no manas bērnības spilgtākām atmiņām - cepta desa ar olu un kartupeļiem. Kartupeļi, vārīti ar mizu, tad nomizoti, ar sviestu un sāli aukstā veidā ēsti – ņammmmmm. Klimpu zupa. Šokolāde Rigonda. Svētkos - kristāls vilkts no sekcijas ārā, labākie šķīvji un "pribori", galdauta vietā gan bieži bija parasts balts palags... Rasols, olu pusītes, kur dzeltenumi sajaukti ar majonēzi, šķovēti kāposti, uzgriezta pusžāvēta desiņa uz šķīvja, kāds gurķītis. Sviests uz šķīvīša, izrotāts ar sviesta rozīti.
  • Pareizi jūs, meitenes, sakāt, nu neatceros es savā bērnībā pufaikas (svētkos jau nu noteikti ne), graņonkas, avīzes uz galda un neļķes burkās. Mums bieži nāca viesi, pamēģināšu atminēties, kas varēja būt uz galda... āa, nu piebilde, ka mums bija māja un dārzs, varbūt tas ienesa korekcijas, nezinu.

Tātad:

  • Sautēti kāposti, šmorēts cālis vai gaļa (ar mērcīti), krāsnī cepti kartupeļi (un ne ar mizu), varbūt karbonāde, kotletes, ceptas ribiņas, ceptas reņģītes - tas siltajā.
  • Pašu mazsālīts lasis, reņģes tomātu mērcē (pašu ceptas, bet tas gan vairāk tāds ikdienas ēdiens), nēģi (ja gadījās no zvejniekiem nopirkt, paši cepām, protams), rasols neizbēgami, jau minētās pildītās olas, ķilavu maizes, tomāti ripiņās, tomāti želejā, marinēti gurķi, ķieģeļmaize, baltmaize.
  • Pašcepti pīrāgi, plātsmaize, sklandrauši, žagariņi, biezpiena bumbiņas, īstā lauku torte, mandarīni Ziemassvētkos.
  • Dzeramais – zapts ūdens no jāņogu sulas, ābolu sula, par alkoholu neatceros, laikam kaut kādi uzlējumi bija, Moka.
  • Trauki - labākie, servīzes ar puķītēm, kristāla glāzes, galdauts smukai.
  • Nu, bet doma jau taisīt riktīgi tematisko ballīti...savādāk jau var gadīties, ka tā ballīte ne ar ko neatšķirsies no tā, ko ceļam galdā tagad - vai ta šprotes neēdam, rasolu vai kotletes.
  • Siltajā - karbonādes, kotletes, desiņas, vārīti kartupeļi, sautēti kāposti.
  • Aukstajā tradicionālie gaļas salāti, šķēlēs sagriezti tomāti, gurķi. Šprotes (attaisīta bundžīte uz šķīvīša pasniegta), tomāti želejā, marinēti gurķīši, marinētas sēnes. Šķēlēs sagrieztas kūpinātās desas, aukstās gaļas, garnētas ar zaļajiem zirnīšiem, pētersīļiem. Paštaisīti vistas galerti. Kūpināts zutis.
  • Kafija - šķīstošā, trekna torte ar vēl treknāku krāsainu rozīšu garnējumu. Padzerties - morss. Jāņogu sula bija topā. 
  • Jā, miežu kafija padomju laikos gan bija pieejama ("Ļvovas" un vēl kaut kādas), bet lielākoties tā stāvēja veikalu plauktos kā nevīstošā dekorācija. Mēs pirkām bakalejas veikalā pa 200 g pergamenta tūtiņās sasvērtās kafijas pupiņas un malām "Straumes" kafijas dzirnaviņās. Veiksmes gadījumā varēja tikt pie Indijas šķīstošās bundžu kafijas (paraugs redzams kādā filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" epizodē), vēlāk parādījās kaut kādi brazīļu un vācu ražojumi. Gruzijas melnā tēja. I un II šķira nebija lietojama uzturā, toties tajā varēja krāsot vilnas dziju, sanāca skaists piesātināti brūns tonis, starp citu. Visšij sort tēja bija tīri ciešama. Tagad Gruzijas tēju laikam vairs nekur nevar dabūt... Reizēm paveicās nopirkt arī Ķīnas tēju. Šokolāde "Lukss" ar sarkano rozi un "Rigonda" laikam ir mūžīga vērtība, tāpat kā torte "Cielaviņa", visas klasiskās "Laimas" sveramās končas un "Prozit" kārbas. "Pilsētas" kēkss. Un cietie auzu cepumi kartona kārbās, arī mūžīgā tukšo plauktu dekorācija. Piparmētru dražeju zirnīši un tie otrie, krāsainie - neatceros, kā tos sauca. Tagad kaut ko līdzīgu ražo "Bona dea". Retumis varēja tikt pie "Jūras akmentiņiem". To laiku karameles gan, šķiet, līdz mūsdienām nav izdzīvojušas, izņemot dažus nosaukumus (un tikai nosaukumus). "Apelsīnu" un "Citronu" vafeles ar balto vidiņu un "Pavasaris" ar brūno. Nevis tādas vieglas kā poļu vafeles, kas parādījās 90.gados, bet (kā lai to apraksta?) tādas blīvas, smagas. Ļoti saldas. Limonādes - "Citronu", "Apelsīnu", "Meža oga", visādi "Vitatoni", "Buratino" utt. "Veselības" dzēriens. Rjaženka stikla pudelē ar spīdīgu koši rozā vāciņu. Parādījās kaut kad uz padomju laiku beigām, bija garšīga. Tādu gan vairāk nav iespējams nopirkt (šolaiku ražojumi ir gluži citādi). Kas attiecas uz nopietnajiem ēdieniem, man patiešām šķiet, ka nekad daudz nav mainījies. Tāpat gatavoja boršču un frikadeļu zupas, rasolus un dārzeņu salātus, cepa kartupeļus un vārīja cīsiņus. Atšķirība varētu būt tā, ka, piemēram, cieti žāvētā desa un nēģi svētku galdā tajos laikos bija kaut kas ļoti īpašs, grūti dabūjams un neikdienišķs. Un to šodien atkārtot vairs nav iespējams nevienā ballītē.
  • skatos citi labi ēduši padomju laikos - mūsu pilsētelē, ja gribēja desu ēst, tad bija rinda jāieņem ap 4 no rīta, jo sešos ieņemtā bija par vēlu (pie tam "deva" no pieciem - visa diena rindā) - mūsmājās reti kurš gribēja un varēja visu dienu stāvēt, tāpēc desas ēdām reti. toties veikalā konservu kārbās bija kalmāri - tos mērcējām tējā un pienā un griezām rasolā. Tāpat svaigi zivju nebija vispār - tikai kūpinātās. Mazsālītu lasi ēdu man šķiet jau vidusskolā pirmo reizi. Laikam jau nabadzības dēļ, bet neatceros nevienas svinības, kur neēstu silto ēdienu - kartupeļi, kāposti un tālāk jau kā kuram - kotletes, karbonādes. Bet baļļukam - ieteiktu Ņikolašku -šādā veidā šņabis labi iet iekšā pat smalkām dāmām (atgādināšu - mazā stoparikā ielej šņabi, virsū liek citrona šķēli, kurai uzbērts cukurs un malta kafija - paņem mutē salocītu citronu, iekožas, tad izdzer šņabi un apēd citronu) - šitas vecākiem skaitījās ļoti smalks aperitīvs, toties mēs bieži izmantojam, kad gribas iedzert šņabi mazliet pār smalko ļaužu mēru.
  • Paštaisīts olu liķieris (no kaut kur sazagta spirta). Kristāla glāzes. Atrod baltās salvetes un sagriez 8 gabaliņos (ja atceries no ēdnīcām).
  • Kāpēc Jums padomju laikos obligāti ir alumīnija trauki/galda piederumi un graņonkas? Normālā LV ģimenē nekas tāds ne ikdienā ne svētku galdā likts netika. OK, skolas un rūpnīcas ēdnīcā, jā, bet ne jau nu mājās. Starp citu, ķilavu maizes ne jau nu visur tikai taisītas un pildītās olas arī nē. Bet īsta lauku torte ar kārtīgu sviesta krēmu, kaudze pašceptu bulciņu gan mūsmājās savulaik bija (vecmamma cepa mums un arī citiem kopā ar savu māsu lauku mājās). Nekādu māžošanos ēdienkartē neatceros. Zivju konservi tomātu mērcē ar griķiem - to tētis no armijas ēdienkartes ieviesa. Gaļas konservus ēdām ceļojumu laikā un tikai retu reizi mājās kā mērci. Bet tik pat labi gāja arī marinēta vista cepta cepeškrāsnī ar majonēzi un ķiplokiem pārziesta.  

Kā arī jautājums, kuri padomju laiki? 40-tie, 50-ie,70-ie utt.? Katram periodam tomēr kaut kas savs. Un katram novadam arī savs.

  • Tagad uzklāju galdu, secināju, ka manā privātmājā ar smukajām mēbelēm drusku neiet kopā, taču galds izskatās forši. Es taisīšu 1982. gada ballīti (apmēram) tos laikus atceros, kad pasaulē ieradās mazais brālītis, 3 bērns ģimenē, un tad sākās lielas priekšrocības veikalā. Ēdnīcas stila netaisīšu, bet nu tādas padomju laiku svinību stila sanāks.
  • Par ķilavām - var vienkārši -uz baltmaizes ar sviestu saliek virsū iztīrītas ķilaviņas. ļoti gardi! Atceros no bērnības - Zirga desu. Tad vēl garda zupa - saplēsti baltmaizes vai rupjmaizes gabaliņi pārlieti ar parastu pienu. Tad vēl vārīti kartupeļi ar svaigiem sīpoliem un pa virsu eļļa.
  • Mūsu krievu ballītē uz galda vēl bija mākslīgo puķu pušķis - namamāte speciāli iegādājās. Dzērām Sovetskoje igristoe.
  • Nezinu vai te tika jau pieminēts, bet man savā laikā bija ļoti mīļi zivju pīrādziņi, pa 0.05 kapeikām, tādu nekur vairs nav! Un vēl unītī dzēru tomātu sulu ar rupjo sāli, no tāda jocīga sulu lejamā aparāta. Sāls blakus stāvēja stikla glāzē, varēja likt klāt cik katram vajag! Patiesībā padomju laiku ēdieni nav nekas īpašs, bet, manuprāt, svarīgāks bija to pasniegšanas veids - metāla bļodiņas alumīnija karotes , dakšas. utt., bet ēda apmēram to pašu ko tagad ēd - borščs, stacijā pirti belaši, pelmeņi ar krējumu, sinepēm un etiķi, pīrāgi ar kāpostiem, grūbu biezputra ar speķi un sīpoliem, ķilavu maizītes ar olu, nez kāpēc mums skolā pusdienās deva klāt pie piena zupas. Un jā, manas mīļākās končas bija Monpansē pa 1.00 kilogramā! Un jā, vēl no saviem jaunības laikiem atceros rauga pankūkas ar marmelādi (povidla saucās) un arī kartupeļu pankūkas ar krējumu un cukuru. Ja taisīsi 1983. gadu, tad droši galdā vari likt arī banānu, jo tad tie bija nopērkami, ja labā rindā pastāvēji. Dažkārt tie bija zaļi. Mēs tos tinām avīzē un likām uz skapjaugšas gatavoties. Bija arī tā, ka aizmirsām, ka tur nolikts banāns un tikai pēc kāda laika pēc smakas jutām.

Cāļa Virtuves forums 2008

Komentāri

sm:
06.04.09 09:46:58

Kā dekorēt telpu, kurā rīko Padomju stila ballīti?
llc:
17.06.09 11:38:02

Nebija tādas Vetas, nebija arī Vetas liķieru. Ja bija liķieri, tos varēja ražot tikai valsts uzņēmumi, piem., Latvijas Balzams. nebija nekādas Pšeņičnaja - bija Moskovskaja un Kristāls. Kaut gan pēdējos padomju gados jau vispār bij atikai šnabis, stiprinātie vīni un šampanietis (nenopērkams)
Peksis:
25.09.09 10:24:25

Nav saprotams ,kāpēc jāgvelž visādas muļķības.Nebija liķieri?vīnu jebkurai gaumei.Kagors nevis tā susla ,kas tagad.Ungāru vīni Kotnari deserta.Murfatlari.Muskata,bulgāru,moldāvu,īstie gruzīnu,ļoti kvalitatīvi uzbeku vīni.Isti konjaki.Liķieri kurus atceros ,Ungāru piem Dienvidu,Krēma,Piparmētru,Holandiešu Olu,Somu dzērveņu,Slivovicas,Zemeņu,Kiršu,Vana Tallin,Benektins un vispār kas to visu daudzumu var atcerēties.Par degvīnu bija Pšeničnaja.Kristālu un dzēra tikai nabagi un dzerāji.Labs šnabis bija vē Stoličnaja,Starka,poļu snabji Zubrova un c.Pliska bija ļoti iecienīta.Krāsainie Citronu,un t.Un tas mīts par tām avīžem ,tas ir kaut kas drausmīgs .Man muterīte visu mūžu ir audzejusi puķes un stāvējusi tirgū.Nekad nav pārdoti ziedi avīzēs.Ziedus pārdeva avīžpapīrā,ietinamā papīrā un caurspīdīgā celofānā.Tirgu varēja nopirkt ap 20 veidu gaļas un tikpat desas.Veikalos bija kūpināti sķinķi,kuri tagad vispār nav.Krabju nūjiņas bija igauņu un to mēslu neviens nepirka ,jo varēja nopirkt Talo austrumu Krabju konservus pa kapeikam.Maskavā vēl jo projam tos var nopirkt par 1LsMilzīgi zivju specializētie vekali bija pilni ar jūras veltēm kapteinis ,paltus,Milzīgi mencu kalni no kuram taiija falso mazsalīto lasi.Vejazivis,renģes,ķilavas,salaka.un citas
ekhm:
22.11.09 19:09:31

Mēs graņonkas- parasta izmēra glāzes lietojām gan padomju laikos, gan lietojam joprojām. Labākas un izturigākas glāzes vēl neesmu redzējusi! ;-)

Mans komentārs:




 

Noderīgas adreses

Viss saraksts »

Copyright © 2001–2010 SIA "CĀLIS"

Ievietotās informācijas (vai to daļu) kopēšana vai izplatīšana bez www.calis.lv administrācijas rakstiskas atļaujas ir stingri aizliegta.
Rakstiet administrācijai | Reklāma | Noteikumi | Saistību atruna

Facebook Twitter RSS